-
Senās Romas sabiedrība
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | |
2. | Avota analīze | |
3. | Patricieši | |
4. | Plebeji | |
5. | Nobiļi | |
6. | Klienti | |
7. | Verdzība | |
8. | Tautas sapulce | |
9. | Nobeigums |
Cilvēki, kas veidoja Romas sabiedrību bija dažādu tautību, ar atšķirīgu materiālo stāvokli, un tādēļ arī romiešu sabiedrība bija iedalīta vairākās šķirās. Galvenā šķira, kas pārvaldīja un kontrolēja valsti bija ļoti bagāta, pārsvarā aristokrāti, ar plašām tiesībām un lielu varu. Šīs šķiras pārstāvjus sauca par patriciešiem. Patricieši bija tie, kas savu piederību pie patriciešiem mantojuši no tēva. Šī šķira veidoja senātu un ieņēma citus atbildīgus amatus valsts pārvaldes sistēmā. Daži patricieši atļāvās arī būt tirgoņi ar plašām pilnvarām. Patriciešiem piederēja zeme, ganāmpulki un citi īpašumi. Patricieši Romas senātā spēlēja galveno politisko lomu. Romas karalistes sākumā tikai patriciešiem bija tiesības nēsāt ieročus, kā arī pienākums un gods aizstāvēt Romu pret ienaidniekiem, tas tādēļ, ka viņi bija nozīmīgākā karaspēka daļa, tādēļ saņēma arī lielāku kara laupījumu.
Kad Romā tika likvidēts valdnieks, vara nonāca patriciešu rokās. 300 patriciešu dzimtu vecāko padomi veidoja senāts un amatpersonas. Viņus visus vienoja kopīgs vārds, stingra dzimtas organizācija un kopīgi kulti.
Senākās patriciešu dzimtas : Jūliji, Kvintīliji, Horācīji, Kuriāciji, Emīliji u.c
Plebeji bija lielākā iedzīvotāju daļa, ko veidoja brīva nedižciltīga tauta, kas galvenokārt bija zemnieki. Vairums no tiem bija pietiekami turīgi, lai varētu kalpot armijā kā smagi bruņoti kājnieki. Daļa zemnieku rentēja zemi no patriciešiem vai strādāja par algādžiem. Agrīnajā periodā pie plebejiem piederēja arī amatnieki un tirgotāji, no kuriem daži bija turīgi. [1]
Plebejiem sākotnēji nebija politisku tiesību, viņi nedrīkstēja precēties ar patriciešiem. …
Tāpat kā Grieķu polisās, arī Romā dzīvoja pilntiesīgi pilsoņi, vergi un arī svešinieki. Roma jau kopš paša sākuma veidojās kā tipiska pilsētvalsts. Par tās sabiedrības galveno kodolu kļuva brīvie zemkopji. Bet tāpat kā mūsdienu valstīs, arī Senajā Romā bija gan bagātie pilsoņi, gan nabadzīgie pilsoņi. Vieniem bija liela vara un ietekme uz valsti un cilvēkiem, citiem tās nebija. Romas sabiedrība iedalījās divās lielās pamatkārtās – patriciešos un plebejos – pilsoņos un nepilsoņos. Bet saprotams, ka viss nekad nevar būt tik vienkārši iedalāms, tādēļ bija brīvie nepilsoņi, zemnieki, aristokrāti, vergi, u.c.. Vēl arī starp šīm kārtām valdīja nemieri un nesaskaņas, tādēļ, vēlāk šīs divas kārtas iedalījās sīkākās vai apvienojās kādā lielākā kārtā. Tomēr, lai arī kāds bija šo kārtu iedalījums, cilvēki bija ar to apmierināti, jo bieži vien, viņu dzīves apstākļi bija daudz labāki, nekā tos tie būtu pelnījuši. Brīžam pat valsts vai turīgie cilvēki uzturēja citus cilvēkus, lai vienkārši tie eksistētu, viņu vienīgais pienākums, piemēram, bija balsot vēlēšanās. Par visu pārējo laiku, līdz vēlēšanām un arī pēc tām, par viņiem vienkārši rūpējās, neko neprasot atpakaļ, kā tikai viņu balsi. Darba mērķis ir uzzināt un saprast atšķirību starp šīm Senās Romas sabiedrības kārtām un salīdzināt tās ar mūsdienām. -Patricieši -Plebeji -Nobiļi -Klienti -Verdzība -Tautas sapulce
- Senās Romas arhitektūra
- Senās Romas kultūra
- Senās Romas sabiedrība
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Viduslaiku un Senās Grieķijas teātri
Реферат для средней школы23
-
Valodas loma sabiedrībā
Реферат для средней школы8
Бесплатно! -
Senās Ķīnas kultūra
Реферат для средней школы7
-
Reliģijas ietekme mūsdienu sabiedrībā
Реферат для средней школы10
-
Arhitektūra Senajā Romā
Реферат для средней школы20