Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Servitūta jēdziens | 4 | |
Personālservitūti | 6 | |
Personālservitūtu veidi | 6 | |
Reālservitūti | 10 | |
Reālservitūtu veidi | 11 | |
Servitūtu nodibināšana | 15 | |
Servitūtu izbeigšanās | 17 | |
Secinājumi | 19 | |
Izmantotā literatūra | 20 |
Personālservitūts ir servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai. Personālservitūtu mērķis ir nodrošināt personai labumu no lietas ienākumu vai citu augļu veidā. Personālservitūtu kalpojošā manta var būt gan ķermeniska, gan bezķermeniska, gan kustama un nekustama. Personālservitūti ir laika ziņā ierobežoti un tiem piemīt sekojošas pazīmes:
Subjekts – fiziska vai juridiska persona.
Objekts – jebkura manta un speciāli patērējama lieta.
Mērķis – labuma izlietošana.
Atkarībā no tā vai lietojumā nodotā lieta ir patērējama vai nē, izšķir parastu un ārkārtēju lietojumu. Tiesiskās attiecības, kas izriet no lietojuma, noteic vispirms katram atsevišķam gadījumam paredzētie noteikumi un lietojuma tiesību nodibinātājs var šīs tiesības diezgan plašā mērā ierobežot un mainīt. Gadījumos, kad atsevišķu noteikumu nav, tiek piemēroti Latvijas civillikuma paredzētie panti.
Personālservitūtu veidi
Lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un dabūjot no tās augļus.1 Lietojums dod tiesības neaprobežoti lietot lietu atbilstoši tās uzdevumam un iegūt no tā visus iespējamos augļus, un labumus, ja vien nav citādu noteikumu, kas ierobežo lietas izmantošanu. Lietojums var būt parasts un ārkārtējs, atkarībā no tam, vai lietojumā nodotā lieta ir patērējama vai ne.2…
Vārds servitūts atsavināts no vārda „servire”- kalpot. Latvijas Civillikuma Lietu tiesību 4.nodaļa ir veltīta civiltiesisko attiecību regulēšanai, kas saistītas ar servitūtiem. Latvijas Civillikums servitūtu būtību, to veidus, nodibināšanu izbeigšanos regulē no 1130. panta līdz 1259. pantam. Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Tas nozīmē, ka pircējam iegādājoties konkrēto nekustamo īpašumu būtu jānoskaidro vai viņš pilnībā un neierobežoti varēs lietot šo nekustamo īpašumu. Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts; servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā, ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts. Ar to var saprast, ka to mērķis ir dot labumu noteiktai personai (personālservitūts) vai nekustamam īpašumam (reālservitūts).