1.Bīstamo infekcijas slimību jēdziens.
Bīstamas infekcijas slimības ir cilvēka infekcijas slimības un parazitārās slimības, kas sakarā ar to ļaundabīgo klīnisko norisi, spēju strauji izplatīties un efektīvo profilakses vai ārstniecības līdzekļu trūkumu apdraud sabiedrības veselību. Infekcijas slimības avots ir cilvēka vai dzīvnieka organisms vai vides objekts, kurā infekcijas slimības izraisītāji (baktērijas, vīrusi, riketsijas, spirohetas, hlamīdijas, mikroplazmas, sēnītes, vienšūņi, helminti, mikroorganismu daļas, toksīni un citi bioloģiskie aģenti, kas iekļūstot cilvēka organismā, var ierosināt slimību vai slimības izraisītāju nēsāšanu) saglabājas, vairojas un izdalās vai var izdalīties, radot cilvēkiem inficēšanās draudus.
Infekcijas slimības izplatīšanās var radīt epidēmiju – infekcijas izplatīšanos tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta.
Lai mazinātu epidēmiju izcelšanās varbūtību, tik veikti profilakses pasākumi – pasākumi infekcijas slimību izcelšanās un izplatīšanās novēršanai, cilvēku un vides veselības stiprināšanai.…