2008. gadā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa bija 350 lati, kas bija par 22,5% lielāka nekā iepriekšējā gadā. ir par 1,8% vairāk nekā 2008. gada 2. ceturksnī. Šajā pašā laika periodā bruto darba alga ir samazinājusies par 1% un bija 473 lati. Vidējās bruto darba algas samazinājumu galvenokārt noteica algu samazinājums sabiedriskā sektorā (2009. gada 2. ceturksnī par 6,2%, salīdzinot ar 2008. gada 2. ceturksni). Atšķirībā no sabiedriskā sektorā, privātā sektorā vidējā bruto darba alga turpina pieaugt (par 0,1%). Saglabājoties relatīvi augstai inflācijai, reālā darba samaksa 2009. gada 2. ceturksnī ir samazinājusies par 2,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. No 2009. gada tika palielināta minimālā darba alga no 160 līdz 180 latiem, kā arī samazināta iedzīvotāju iemākuma nodokļa likme no 25 līdz 23%. Savukārt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums no 2009. gada 1. jūlija ir samazināts no 90 līdz 35 latiem.
Lai gan kopumā tautsaimniecībā iedzīvotāju ienākumiem pēdējā gada laikā ir tendence samazināties, tomēr pensijā esošiem iedzīvotājiem, kuru pamata ienākums ir vecuma pensija, vidēji ienākumi 2009. gada 2. ceturksnī pieauga par 26,9%, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo periodu, un veidoja 173 latus. [ 4 ]
Uzņēmēji ir piesardzīgāki arī tādā ziņā, ka dod priekšroku tā sauktajai nepilna laika uzņēmējdarbībai, lai rezervētu laiku līdzšinējam darbam. Izvēlas nepilna laika režīmu, lai diversificētu risku, tas ir, vienlaicīgi būtu iesaistītiem vairākās aktivitātēs. Tādējādi, ja kāda no šīm aktivitātēm izrādīsies neveiksmīga, no tās varēs atteikties, finansiāli pārāk neciešot.
Ne visi indivīdi tiek iesaistīti uzņēmējdarbības aktivitātē tāpēc, ka saredz biznesa iespējas. Ir uzņēmēju daļa, kas nesaskata citus veidus, kā nopelnīt iztiku. Viņus sauc par nepieciešamības spiestiem uzņēmējiem, un tiek uzskatīts, ka viņi daudz mazāk veicina ekonomisko izaugsmi un viņiem ir mazāka tieksme nopelnīto investēt uzņēmumā, palielināt uzņēmuma apgrozījumu vai nodarbinātību, eksportēt savu produkciju ārzemēs, ieviest inovatīvus produktus vai jaunākās tehnoloģijas. Augsts nepieciešamības spiesto uzņēmēju īpatsvars liecina, ka darba tirgus ir nepilnīgs un ekonomikā ir problēmas.
Valdes priekšsēdētāji uzskata, ka tieši šāda situācija šobrīd ir izveidojusies Latvijā. Samazinās pieprasījums pēc luksusa precēm, cilvēkiem kļūst svarīgi iegūt pamatproduktus un pakalpojumus lētāk. Tā ir iespēja veidoties maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros apvienotos ģimenes locekļi, lai nodrošinātu sev un saviem bērniem pamatvajadzības, iztiekot bez galvu reibinoša apgrozījuma un peļņas.
Ģimene ir iemesls, kāpēc cilvēki iesaistās uzņēmējdarbībā, kad vairs nav citas izvēles. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā vienmēr bijusi augsta sieviešu nodarbinātības tradīcija – jau no Latvijas pirmās brīvvalsts laika. Un tieši sievietes daudz biežāk nekā vīrieši bijušas spiestas uzsākt uzņēmējdarbību nepieciešamības dēļ.
Krīze ir arī iespēju laiks uzņēmumiem, kas piedāvā produktus vai pakalpojumus materiālā un emocionālā diskomfortā nonākušiem cilvēkiem.
Nenoliedzami – pasaules ekonomikas un finanšu krīze negatīvi ietekmē arī uzņēmējdarbības attīstību. Taču, iespējams, ka nodarbinātības iespēju pasliktināšanās darba tirgū atkal varētu izraisīt jaunus mēģinājumus uzsākt uzņēmējdarbību. Tomēr šādā gadījumā varētu paaugstināties nepieciešamības spiesta uzņēmējdarbības aktivitāte, nevis aktivitāte, kuru stimulētu biznesa iespējas. [6]
Uzņēmējdarbības atbalstam 2009.-2010. gadā Latvijas ekonomikā tiek iepludināti 600-700 milj. latu. Reāli darbību jau ir uzsākuši vairāki finanšu instrumenti. Komersantu konkurētspējas uzlabošanai ir pieejami aizdevumi un garantijas. Jau ir uzsākta arī atbalsta sniegšana pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, un līdz 2010. gada sākumam plānots uzsākt atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei un augsta riska aizdevumu programmai. Būtisks ekonomikas atjaunošanas instruments ir no 2009. gada 1. jūnija ieviestā eksportkredīta garantiju sistēma.[6]…
