-
Siers
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Sieru daudzveidība | 4 |
2. | Siera ražošanas galvenie procesi | 7 |
3. | Sieru tehnoloģijas pamati | 8 |
4. | Krievijas siers | 9 |
5. | Siera nogatavināšana | 11 |
6. | Siera iznākums | 13 |
7. | Siera uzglabāšana | 14 |
8. | Siera defekti | 15 |
Literatūras saraksts | 16 |
Sieru iedalījums:
Izmantotais piens (govs, kazas, aitas u.c.).
Piena recināšanas paņēmiens:
saldpiena jeb fermentu sieri – šos sierus iegūst, pienu sarecinot ar speciālu recināšanas fermentu palīdzību (Krievijas, Holandes siers, Šveices tipa sieri, Valmieras, Rīgas siers u.c.)
skābpiena sieri – skābumu iegūst ar pienskābes baktēriju ieraugu, biezpienu, etiķskābi, citronskābi, citronu sulu u.c. (Jāņu, Ķimeņu, Iecavas, Zaļais).
Nogatavināšanas ilgums un vide:
Nenogatavināti svaigi jeb svaigie sieri – gatavi patēriņam īsi pēc saražošanas
Tos tirdzniecībā nogādā 1-5 dienas pēc izgatavošanas. Šiem sieriem garša un aromāts nav tik bagāta kā nogatavinātajiem sieriem. Tā kā svaigie sieri ātri jārealizē, tos maz eksportē. Svaigos sierus ražo ar dažādām piedevām, piemēram, ar zaļumiem, kariju, papriku, rozīnēm, riekstiem u.c. (Mālpils, Sēlpils, Mozzarella u.c.).
Nogatavinātie sieri – izturēti noteiktu laiku noteiktos apstākļos uz plauktiem telpās (vairums saldpiena sieru).
Sieri, kuru nogatavošanas procesā bez pienskābām baktērijām piedalās speciāli pelējumi:
tie ir sieri, uz kuru virsmas attīstās baltais pelējums (Kamambēras siers, Brie) vai sārtais (Bakšteinas siers, Bauskas siers, Kurzemes siers, Pikantais siers);
tie ir sieri, kuriem pelējums attīstās masā (Trikātas un Rankas Rokforas siers).
Nogatavināti sālījumā – šos sierus noteiktu laiku iztur sālījuma šķīdumā, līdz ar to tajos ir lielāks sāls daudzums nekā citu grupu sieros (Brinza, Suluguni, Feta u.c.).…
Siers ir augstvērtīgs piena olbaltumvielu produkts, kas satur lielu daudzumu viegli asimilējamu olbaltumvielu, tauku, minerālvielu un vitamīnu. Tas arī nosaka siera lielo bioloģisko un barības vērtību, kas svārstās no 3000-4000 kal/kg. Latvieši lielākoties gatavoja sieru no biezpiena, tā dēvēto skābpiena sieru. To arī uzskata par senāko sieru veidu Eiropā. Nozīmīgs Latvijas sierniecības vēstures jautājums ir saldpiena jeb fermentētā siera izplatīšanās. Ziņas par šāda siera gatavošanu ir kopš 16. gs., kad t.s. Holandes siers parādās augstākajām kārtām paredzēto ārzemju produktu ievedumu sarakstos. Kopumā saldpiena siera ražošana Latvijā 16.-17. gs. bija un vēl 18. gs. palika ierobežota – tas taisīts tikai nedaudzās hercoga galmam piederošās un ar to nodarbojās tikai atsevišķi no ārzemēm – Holandes un Šveices – ataicināti meistari. Saldpiena siera gatavošanā Latvijā pakāpeniski paplašinājās līdz ar jauno laiku sākumu. Siera ražošana Latvijā ievērojami nozīmīga kļuva tikai 30. gados, kad pasaules tirgū sāka kristies sviesta cenas. Siera rūpniecības uzņēmumi izgatavo plaša sortimenta sierus. Tie savā starpā atšķiras gan pēc ārējā izskata un formas, masa un tilpuma, mizas un krāsas, gan arī pēc garšas un smaržas, konsistences un citiem rādītājiem.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Uzturs un tā loma cilvēka vielmaiņā
Реферат для средней школы14
-
Itālijas virtuve un galda tradīcijas
Реферат для средней школы15
-
Piens un piena produkti
Реферат для средней школы6
-
Itāljas siera rūpniecība
Реферат для средней школы4
Оцененный! -
Olbaltumvielas, proteīni, aminoskābes
Реферат для средней школы10