Sieviešu likteņi romānā "Zaļā zeme"

Romānā ‘’Zaļā zeme’’ A. Upīts sarežģītāko dzīves gājumu piešķīris sievietēm, stiprā dzimuma pārstāvjus nedaudz pasaudzējot. Lasot šo darbu, ir pāris tēlu, kuru smagie likteņi liek vairāk aizdomāties.
Kā pirmo varu minēt Bērziņu meitu Lienu. A. Upīts viņu tēlo kā visskaistāko, čaklālo, bet reizē arī trauslāko meitu Brīviņu mājās. Piemēram, Upīšu Mārtiņš salīdzina Lienas rokas ar svētbildēs attēloto svēto jaunavu rokām. Bet Brīviņš saka, ka uz Lienu var skatīties kā uz gleznu. Tomēr, neskatoties uz viņas miermīlīgo raksturu, Lienai jau Brīviņu mājās ir savi ienaidnieki – Leikartu Lība un Smalko Anna. Romānā, tāpat kā mūsu laicīgajā dzīvē, nedraugus iegūt ir ļoti vienkārši. Atliek tikai būt nedaudz glītākam par vispārpieņemto ‘’vidējo aritmētisko’’ vai būt centīgākam un strādīgākam par pārējiem – citu nenovīdība ir garantēta. Kā saka Brīviņu Laura: ‘’Kā pats eņģelis tu varētu būt, tomēr esi un paliksi pakulu Bērziņu meita.’’
Uz Lienu varētu attiecināt arī seno latviešu sakāmvārdu – no vilka bēgot, lācim rīklē ieskrien. Te es domāju Lienas aiziešanu no Brīviņiem pie Līču Mārtiņa, jo arī šais mājās neizpaliek bez roku palaišanas. Tomēr visa viņas dzīve sagriežas kājām gaisā, kad Kalvicienes aģitēta, iziet par sievu pie Sveķāmura. Šī tomēr ir tā situācija, kad vairāk būtu jāieklausās savā sirdsbalsī nevis citu padomos. Ir pieņemts uzskatīt, ka, cilvēkam apprecoties, viņš pārkāpj tādi kā sava veida slieksni, kas atdala iepriekšējo dzīvi no jaunās, kurai vajadzētu būt labākai, cerīgākai un laimīgākai. Tā vajadzētu būt, bet šoreiz liktenis ir lēmis savādāk. Šī skarbā realitāte, kuras vārds ir Sveķāmurs, pārvērš Lienas cerības akmeņos jau nākamajā rītā pēc kāzām. Viņa kā sieviete tiek noniecināta. Kas to lai zin, cik ilgi šis murgs vilktos, ja ne kāds nepārdomāts solis no Sveķāmura puses – trīs briesmīgi zvēlieni ar siksnu.
…