Ir svarīgi saprast, kas ir sievišķība, kaut arī katram ir savs priekšstats par šī jēdziena nozīmi, kaut vai nojausmas līmenī. Tāpat kā cilvēks apzinās sevi kā personību, kas ir spējīga domāt, izlemt, mīlēt, pieņemt lēmumus par savu dzīvi ( sākuma savu ), profesijas izvēle, hobiji, draugi, tāpat ir svarīgi apzināties sevi, kā seksuālu būtni, kas ietver sevī ne tikai anatomiskas atšķirības, bet arī apzināties savu seksuālo identitāti. Seksuālo identitāti, kas neietver sevī sociāli paaugstinošus vai pazeminošus faktorus, bet pašu būtību. Šoreiz vairāk pievērsīšos sievišķībai, jeb sievietes seksuālajai identitātei- kas tad ir tas, kas sievieti padara par sievieti vienmēr, neatkarīgi no ārējā izskata, apģērba, sociālā statusa? Vai sievietei vispār ir īpaša loma kā mājās, tā sabiedriskajā dzīvē? Un Ja šīs dzimuma identitātes atšķirības ir būtiski atšķirīgas, kad tās veidojas, kādi var būt traucējumi, iespējamie riski? Domāju, ka šie jautājumi ir aktuāli pašām sievietēm, jo kad jautāju par sievišķību, savas seksuālās identitātes apzināšanos un uzskatiem par savu lomu sabiedrībā, vairākumam bija tikai neskaidras nojausmas, kas saistās ar ārējiem faktoriem, bet mani interesē pamats. No kurienes tas sākas un kas tad tas īsti ir?
Sevis apzināšanās, savu dzimuma atšķirību apzināšanās, uzsvars uz savu seksuālās identitātes iekšējo izpausmju saprašanu un attīstīšanu dabiskā veidā. Savas, kā dzimumiski atšķirīgas būtnes, vietas un nozīmes izprašanu, gan pasaules iekšējā modelī, gan sabiedrībā.
Šajā darbā pamatojos uz Ēriha Fromma ( Erich Fromm, 2003) teoriju par mīlestības nozīmi mūsu dzīvē un Ērika H. Ēriksona ( Erick H. Erickson, 1998) teoriju par sievietes „iekšējo telpu”.
Mērķis ir izprast šī jēdziena nozīmi, kā arī akcentēt tā nozīmi sabiedrībā notiekošajos procesos.
Pētījuma priekšmeti ir personības psiholoģija un attīstības psiholoģija.…
