SECINĀJUMI
Atskatoties uz Japānas sieviešu stāvokli vēsturiskajā plaknē, jāsecina, ka situācija sāk uzlaboties, tomēr šīs pārmaiņas ir ļoti lēnas un tām ir grūti iesakņoties Japānas konservatīvajā sabiedrībā. Daudzas japānietes, kurām ir izdevies kaut nedaudz izsisties karjeras jomā, izaicina tradicionālos uzskatus par „labu sievu, viedu māti” (rjōsai kenbo) un ģimeni (Ie; Kadzoku), kurā attiecības starp vīru un sievu nosaka novecojusi Konfuciānisma ideoloģija. No tā izriet arī, ka mūsdienās arvien vairāk sieviešu dod priekšroku „mīlestības laulībām” (renai kekkon) nevis tradicionāli organizētajam laulībām (miai kekkon).
Kā tas ir daudzviet attīstītajā pasaulē, palielinoties izglītoto sieviešu skaitam, sekas skar Japānas demogrāfisko situāciju. Līdz ar to palielinās šķiršanos skaits, neprecēto sieviešu skaits, kuras dod priekšroku darba videi (džoši rōdō), bet vispostošākās sekas atstāj dzimstības samazināšanās no 1.19 miljoniem jaundzimušo 2000.gadā uz 1.07 miljoniem 2010.gadā vienā no pasaulē visstraujāk novecojošām sabiedrībām.
Turklāt Japānas uz akadēmiskajiem panākumiem balstītājā sabiedrībā (gakureki šakai) sievietes kā mātes-izglītotājas loma (kjōiku mama) netiek pienācīgi novērtēta ne sabiedrībā, ne finansiālā ziņā, lai gan sieviešu ieguldījums ir kalpojis kā stūrakmens Japānas līdzšinējai izaugsmei, un sieviešu iesaistīšanās darba tirgū un izglītībā var būt potenciāla izeja no Japānas smagā sociālo un ekonomisko problēmu sloga.
Situācija nav bezcerīga – palielinoties sieviešu izglītotības līmenim, veidojas neatkarīga sabiedrības daļa, kuras interesēs ir sieviešu situācijas uzlabošana un sabiedrības informēšana par patiesajām ēnas pusēm, ar ko nākas sastapties jebkurai mūsdienu japānietei.
…
