Ledusskapjos ir elektriskie kompresijas ledusskapji. Tajos par aukstuma aģentu izmanto freonu. Amonjaks ir ļoti piemērota dzesējošā viela, bet tas ir toksisks; tādēļ 20. gs. 30. gados tika radīti mazāk toksiskie hlorfluoroglekļi (CFS). Kopš 90. gadiem tie aizvietoti ar hidrogēnhlorfluoroglekļiem (HCFC) un hidrogēnfluoroglekļiem (HFC), kurus uzskata par mazāk kaitīgiem Zemi aptverošajam ozona slānim. Ledusskapja aukstuma agregāts sastāv no elektromotora-kom-presora, kondensatora, iztvaicētāja, cauruļu vadu sistēmas un susinātāja. Nepieciešamo temperatūru uztur automatiski.
Pirmie sadzīves ledusskapji ar mākslīgu dzesēšanu izgataviti 20. gs. sāk. ASV. Pirmo absorbijas ledusskapi ražot sākta 1925 Zviedrijā. Termoelektro ledusskapji sākti ražot 50. gadu 2. pusē. PSRS pirmie kompresijas ledusskapji izveidoti 1939, absorbijas ledusskapji – 1945, termoelektro ledusskapji – 1951. mūsu dienās ledusskapi ražo >60 valstīs. Visvairāk ledusskapjus ražo ASV un Itālija.
Ja zinatnieki nebutu atklājuši siltuma mašīnas un dzinejus. Tad mes tagad nebrauktu ar mašīnām un motocikliem, nelidotu ar lidmašīnām un helikopteriem. Mums šiem cilvekiem būtu jāpateicas par viņu darbu.
Mūsdienas bez ledusskapja būtu gruti dzivotvins būtu vajadzīgs katrā ģimenē. Ledusskapī ieliktie produkti tik ātri nesabojājās kā stāvot iztabas temperatūrā.
…
