Sirreālisms, tā izpausmes mākslā

Vēl viens veids, kā mazināt apziņas ietekmi gleznas tapšanā, ir tā dēvētais automātisms, ecriture automatique, kad gleznotājs ļauj domām un otas kustībām plūst it kā transā. Šis apziņas neietekmētais radīšanas paņēmiens sirreālistiem šķita piemērots, lai tēlus no neapzinātā dzīlēm tieši pārceltu uz audekla vai papīra. Šie automātiski radītie darbi ir kā dokumentālas liecības par psihes stāvokli un tai pašā laikā asociāciju avots skatītājam.
Katalāņu gleznotājs Huans Miro (1898- 1967), ar automātisma palīdzību atbrīvo krāsu un triepienu. Viņa personiskā iztēles pasaule atklājas biomorfās būtnēs un lielos, spilgtos krāsu laukumos. Huana Miro gleznas var uzskatīt par iztēles spēļlaukumu, lai gan to pamatā ir arī kompozicionāli apsvērumi. Katalāņu tautas mākslas iespaidā savos vēlīnajos darbos Miro izmanto daudznozīmīgas poētiski un simboliski vienkāršotas krāsas un apveidus, kas slēpj sevī veselu nozīmju bagātību. 1934. gadā sākās H. Miro "nepieradināto gleznojumu" posms, kas ilga līdz 1938.gadam. 1939. gadā tam sekoja Zvaigznāji. Audekla virsmu klāj savādas un satraucošas zīmes, bioloģisku formu vai cilvēka ķermeņa fragmenti (seja, plaši atvērta un izstiepta plauksta), ko ietver hieroglifi un zīmējums ar sapnim līdzīgu, it kā nomierinošu saturu, kuram nav nekāda loģiska sakara. Miro gleznās apvienots figuratīvisms un abstrakcija: līniju rāmais plūdums, zvaigznītes, apļi un saulītes mudina fantazēt un sapņot. Miro darbi ir lirisma un asprātības pārpilni, tie paņem savā varā ar krāsainību un līniju dzīvīgumu. Gleznas elementi šķiet sarunājamies un dejojam cits ar citu. Miro darbi zināmā mērā līdzinās Kandinska agrīnajām abstraktām gleznām, arī tās veidotas tā, lai “saviļņotu skatītāja dvēseli”.
…