Viena no 20.gs. nozīmīgākajām gleznām un Dalī meistardarbs ir Atmiņas pastāvība (1931). Tā iezīmē dalī karjeras sākumu ASV. Uz de Krusa raga klinšainā fona guļ amēbai līdzīga galva, pār ko pārklājies pulkstenis un pa kreisi no figūras redzams mālu krāsas cokols, uz kura malas „izkusis” cits laikrādis. Un nokaltušajā kokā karājas vēl viens mīksts pulkstenis. Priekšējā daļā, kontrastējot ar nokarenajiem pulksteņiem, redzams ciets, aizvērts kabatas pulkstenis, pa kuru rāpo neskaitāmas skudras. Līdz ar mušu, tās ir vienīgās dzīvās radības šajā nomācoši melanholiskajā gleznā. Katrs pulkstenis rāda citu laiku, jo Dalī sapņu pasaulē lineārajam, mierīgi plūstošajam laikam nav nozīmes. Cilvēku pagātne tiek glabāta atmiņā. Skudras toties simbolizē trūdēšanu jeb nāvi. Tādējādi cilvēka rokas radīti priekšmeti gleznā attēloti kā pārejoša parādība. Vienīgi klintīm, kas redzamas gleznas aizmugurējā plānā, piemīt pastāvīgums un ilglaicīgums, tāpēc tās gaiši izgaismotas. Tur arī slēpjas atmiņas patstāvība.
Jāpiemin arī, ka Makss Ernsts ļoti ietekmējies no de Kiriko un Freida, kas iezīmējas viņa īpašajā dadaisma interpretācijā, ko var visvairāk saskatīt tieši kolāžās. 1926.gadā viņš pamet dadaistu kustību un pievēršās sirreālismam. Nepārtrauktie eksperimenti ar zīmējumu un tehnikām viņu noveda pie paša izkoptās berzēšanas- frotāžas un skrāpējuma- gratāžas tehnikām. Tas deva vaļu viņa dziļajai iracionalitātes un noslēpuma sajūtai.
Sirreālisma veiksmju periods turpinājās līdz Otrajam pasaules karam. Kara laikā mākslinieki Dalī, Bretons, Ernsts, Tangī emigrēja uz Ameriku un tas vājināja virziena pozīcijas Eiropā, taču veicināja tā popularitāti ASV. Tomēr sirreālistiskā neparastība lietu pasaules uztverē turienes mākslinieku vidū neguva īstu turpinājumu. Arī pēc Bretona grupas atgriešanās Eiropā sirreālisms vairs neatspirga. Jauno amerikāņu veiksmīgā uzstāšanās Parīzē, šķelšanās pašā Bretona grupā, kā arī franču jaunās paaudzes sirreālistu darbiem piemītošais eklektisms veicināja sirreālisma norietu. Pēc retrospektīvās sirreālistu darbu izstādes Parīzē 1964.gadā sirreālisms kā virziens beidza eksistēt.
…
