Tā kā vide netiek ņemta vēra tiek aprēķināta tika pašu elektronu mijiedarbība. Spēks no katra elektrona tiek rēķināts ar formulu 1/r^2. Elektronu koordinātes, kā arī spēks kas iedarbojas uz katru elektronu tiek glabātas masīva el[i,j]. Pirmā vērtība ir elektrona koordināte, otra vērtība – summārais spēks kas iedarbojas uz elektronu. Algoritms aprēķina vektorus līdz katram elektronam un pieskaita spēka rezultātu pie elektrona 2 masīva vērtības. Ja elektrons atrodas no kreisas puses – spēks tiek pieskaitīts ar – zīmi, ja elektrons atrodas no labās pusēs – vērtība tiek pieskaitīta ar + zīmi.
Pēc elektronu spēka aprēķināšanas tiek izvēlēts elektrons ar vislielāko summāro spēku. Šāda elektrona numurs tiek saglabāts mainīgā iel.
Pēc elektrona izvēles – tiek aprēķināts iterācijas solis. Tā aprēķināšanai tiek izmantoti attālumi pa labi un pa kreisi no izvēlēta elektrona – algoritms izvēlās mazāku attālumu un ņem pusi no tās. Vērtība tiek saglabāta mainīgajā solis.
Izvēlēta elektrona spēks tiek saglabāts mainīgajā V3, pēc tām elektrona koordināte tiek izmainīta ar +solis, pēc tam tiek parēķināts spēks un rezultāts tiek saglabāts mainīgā V2, pēc tam izvēlēta elektrona koordināte tiek izmainīta ar -solis un spēks tiek parēķināts vēlreiz un tiek saglabāts vērtība V1. Saildzinot V1 un V2 algoritms izvēlas virzienu kurā summārais spēks ir mazāks. Elektrons tiek nobīdīts tajā virzienā. Pēc elektrona iterācijas notiek summāra spēka pārrēķins un jā tas ir mazāks nekā V3, tad iterācija atkārtojas no jauna, bet šoreiz solis tiek dalīts ar 2.…