Sistēmiskā domāšana mūsdienu dzīvē un vadībā

Secinājumi
Iesaistoties vielas un informācijas apritē, domāšana kā informācijas apstrādes process ir fundamentāla cilvēku dzīves sastāvdaļa.
Vispārīgā sistēmu teorija sniedz vispārīgas atziņas par cilvēku īstenoto sistēmisko domāšanu kā apziņas sistēmisko organizāciju un darbību. Sistēmu teorijas skatījumā domāšana ir procesuāla sistēma.
Visdažādāko sistēmu īpašību apzināšana (izziņa, apdoma) un saprātīga izmantošana (apdoma, rīcība) ir radošas cilvēku dzīves pamatā. Izziņas process ved no prakses uz teoriju, uz domu skaidrību to vienkāršībā, uz vienkāršā kā veseluma sintēzi. Ceļā uz teoriju ir tiekšanās uz vienotību visa kopsaistības apzināšanā, vispārināšana. Rīcības process ved atpakaļ pie ikdienas prakses sarežģītības, taču nu jau apzināti veicot cilvēku praksē svarīgo lietu un procesu sistēmisku jaunradi un pilnveidi.
Sistēmu teorija tās daudzveidīgo lietojumu aspektā tiek saistīta ar terminu „sistemoloģija”, un tāpēc var runāt par daudzām dažādu nozaru sistemoloģijām kā konkrētām teorijām par konkrētu praktisko lietu un procesu sistēmisko skatījumu. Ikviena nozares sistemoloģija var tikt raksturota kā šīs nozares lietišķā filozofija, psiholoģija, loģika, īpaši akcentējot konkrētās nozares domu saturisko sakārtotību.
Vadībā sistēmiskas pieejas princips pamatojas uz ideju, ka organizācija ir vienota un virzīta savstarpēji saistītu daļu sistēma. Vadība ir ikvienas apzinātas cilvēkdarbības daļa, kas nodrošina darbības mērķtiecīgu īstenošanu - kādas noteiktas sākotnējās vajadzības apmierināšanu.
…