2. Kvalitatīvo pētījuma metožu iezīmes
Situāciju analīze ir pieskaitāma pie kvalitatīvajām pētījumu metodēm. Ar kvalitatīvo pētījumu palīdzību iespējams atklāt psiholoģiskos aspektus, motivāciju un vajadzības, kā arī iegūt padziļinātu informāciju par kvantitatīvajiem datiem. Kvalitatīvos pētījumus izvēlas gadījumos, kad ir nepieciešams atbildēt uz jautājumiem KĀPĒC?, KAS? un KĀ? Šie pētījumi parasti ir neformāli un daļēji strukturēti, tādejādi respondentiem ir lielāka iespēja sniegt detalizētu informāciju nekā aizpildot stingri noteiktu veidlapu – aptaujās.
Līdz 20.gadsimta 70.gadiem kvalitatīvās metodes tika uztvertas tikai kā palīgmetodes, kaut arī praksē tās izmantotas jau daudz senāk, pārsvarā antropoloģijā. Taču arvien plašāku izplatību guva atziņa, ka ar kvantitatīvajām metodēm vien nepietiek, lai pētītu cilvēku. Lai piekļūtu tuvāk indivīda personiskajām domām un uzskatiem, jāizmanto novērošana un brīvās intervijas, kuras arī ir galvenās kvalitatīvo pētījumu metodes.
Galvenās atšķirības starp pieejām var aprakstīt šādi:
1) Atskaites sistēmās – kvantitatīvie pētījumi tiek apkopoti tabulās, datu matricās, savukārt kvalitatīvā pētījuma rezultāts ir apraksts vai eseja;
2) Mērķos – kvalitatīvs pētījums nepretendē uz sakarību vai cēloņsakarību pierādīšanu;
3) Vide – kvalitatīvā pētījumā subjekta uzvedība tiek novērota dabīgajā vidē un pētniekam tai atbilstoši ir jāpielāgo sava pētījuma gaita un stratēģija.
Kvalitatīva pētījuma mērķi:
1) censties aptvert pētāmo parādību iekšējo būtību un struktūru, analizējot cilvēku teikto un viņu rīcību; konstatēt problēmu situācijas un formulēt problēmas;
2) izskaidrot identificēto parādību jēgu, rūpīgi to aprakstīt un sistematizēt faktus;
3) skaidrojošā veidā attēlot problēmas būtību un rezultātus.
Kvalitatīvs pētījums var būt teorētisks vai empīrisks. Teorētisks pētījums pamatojas uz citu pētījumu rezultātiem, bet empīriskā pētījumā datus iegūst pētījuma procesā. Sociālo zinātņu pētījumos ir iespējams veikt tīri kvalitatīvu pētījumu, bet nav iespējams veikt tīri kvalitatīvu pētījumu, jo jebkurš pētījums vispirms balstās uz iepriekšējo attiecīgās jomas pētījumu analīzi, un neviens pētījums arī nebeidzas ar statistisko rādītāju aprēķināšanu, bet tos ir vajadzīgs izskaidrot un interpretēt, kas ir kvalitatīvs process. …
