Naudu kā ekonomikas kategoriju vairākums iedzīvotāju identificē tieši ar skaidro naudu. Skaidrā nauda ir monētas un papīra nauda. Skaidro naudu sauc arī par valsts saistībām valsts naudas tirgū, taču beztermiņa noguldījumus sauc par komercbanku saistībām jeb banku naudu. Latvija ir viena no tām pasaules valstīm, kurās skaidro naudu izmanto visai plaši, tas ir, ap 30 % no plašās naudas. Apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pārsniedz 600 miljonus latu. Latvijā skaidrās naudas īpatsvars pret naudas bāzi pieauga laikā, kad notika naudas aprites piesātināšana ar latiem – no 60 % 1993. gada vidū līdz 80 % 1994. gada beigās. Piemēram, Lietuvā, Igaunijā un citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā ir nedaudz zemāks nekā Latvijā – 10 – 25 %.
Lai gan skaidrās naudas apjoms apgrozībā, ekonomikas izaugsmei turpinoties, pastāvīgi palielinās, tomēr bezskaidrās naudas norēķinu attīstība, kā piemēram, banku un mazumtirdzniecības karšu, elektronisko, interneta un citu bankas pakalpojumu izmantošana, arvien vairāk samazina skaidrās naudas lomu kopējā naudas apritē.
Nodrošināt tautsaimniecību ar skaidro naudu nozīmē ne tikai rūpēties par banknošu un monētu izgatavošanu un izlaišanu apgrozībā, bet arī rūpēties par regulāru naudas šķirošanu, bojātās naudas iznīcināšanu un nomaiņu, kā arī naudas kontroli, lai atklātu naudas viltojumus. Viltojums ir apgrozībā esošām naudas zīmēm līdzīgu papīra naudas zīmju un monētu izgatavošana jebkādiem līdzekļiem.…
