Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Terminu skaidrojumi | 4 |
2. | Skaistais kā estētikas kategorija | 6 |
2.2. | Skaistais cilvēkā | 6 |
2.3. | Skaistais dabā | 7 |
2.4. | Skaistais mākslā | 8 |
3. | Skaistā loma mūsdienās | 10 |
Nobeigums | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 |
3. Skaistā loma mūsdienās
Šī laikmeta posts ir tāds, ka esam notrulinājuši sevī skaistuma izpratni, visu pielāgojot masas apziņai. Tikai retajam vēl piemīt īstena skaistuma izpratne, kamēr šauri aplūkojamais skaistums jau pieder daudz vairākiem. Cilvēces gara kultūra vienmēr gājusi līdzās skaistuma ceļam, tomēr, ne vien agrāk, bet arī tagad, vairums cilvēku paliek nostāk no šī ceļa. Šobrīd varam novērot tautas masas, kurām cilvēces vēstures sakrātās mākslas un kultūras vērtības ir svešas. Civilizētajās zemēs miljoniem cilvēku ikdiena paiet bez estētiskā skaistuma, iespaidiem: mašīnas, ogļu raktuves, fabrikas, kur viss apkārt nokvēpis un noputējis. Mājās ēdam nekvalitatīvu pārtiku, lietojam fabriku lētos produktus. Mūziku, lielākoties, dzirdam radio. Lielai daļai vidusšķiras, trūkst ne vien izpratnes, bet pat intereses par mākslu.
Estētiski daudz laimīgāks bija dabas cilvēks. Viņa iztēle vēl nebija izkropļota, gaume - vēl bija veselīga. Mēs zinām, ka senais latvietis, bija iedzimts mākslinieks. Viņa rokdarbos bieži bija apbrīnojama krāsu un formas izjūta. Viņš priecājās par puķes skaistumu un iepina to savu cimdu rakstos. Latvietis visu savu dzīvi pārskaņoja dziesmā. Katram dvēseles stāvoklim- priekam, bēdām, pat dusmām bija sava dziesma. Dziesma nomierināja satrakto garu,tāpēc emocijas tik ļoti nesakāpinājās. Bez dziesmas, mūsu tauta, nebūtu panesusi arī ilgo laiku svešajās zemēs. Tāpat, mums būtu jāmācās no senajiem grieķiem tā iemīlēt skaisto, kā viņi to darīja. Grieķi skaistumu pielūdza visdažādākajās dzīves formās. Lielās, skaistās svētnīcas, tie izrotāja ar dievu un varoņu tēliem. Par savas dzīves augstāko ideālu viņi uzskatīja – daiļi labo, skaisto saskaņā ar tikumu. Daudzi grieķu domātāji meklēja cilvēkā gara skaistumu. Skaisto saskaņā ar tikumu, grieķi īpaši centās īsteno taudzināšanā - ierādot mūzikai galveno lomu skolā, lai harmonizētu garu, miesu, prātu un sirdi. (R.Rudzītis, 2012, 22)
…
Kopš senajiem laikiem estētikā dominē priekšstats par skaisto kā par kaut ko objektīvi pastāvošu. XIX un XX gadsimtā visu sugu ideālisti un eklektiķi skaistā problēmu saistīja ar to, kā cilvēks uztver pasauli atkarībā no savām psiholoģiskajām īpatnībām. Tautas priekšstatos skaistais vienmēr saistījies ar dzīvesprieku un dabas plauksmi (piemēram, pavasaris, saule senslāvu uzskatos). (Mazā estētikas vārdnīca, 1965, 277) Daba mūs pārsteidz ar formu daudzveidību un krāsu rotaļu, ar sev mūžīgo mainīgumu, tāpēc tā mums šķiet skaista pati par sevi. Gan antīkie natūrfilozofi, gan Renesanses domātāji, gan arī XVIII gs. apgaismotāji – materiālisti dabas harmonijā saskta ne tikai galveno skaistā avotu, bet arī tā augstāko normu, paraugu. Oponējot apgaismotājiem, Hēgelis noliedz dabas skaistuma pastāvīgo nozīmi un par augstāko skaistuma izpausmi atzīst mākslu. Skaistais dabā un mākslā papildina viens otru, katram no šiem skaistuma veidiem ir savas īpašās priekšrocības. Skaistais dabā ir neaizstājams ar savu tiešumu, dzīvīgumu. Skaistais dabā, tāpat kā jebkurā citā īstenības sfērā, ir saistīts ar sabiedriskā cilvēka mēra izpausmēm.
- Baudas estētikas attīstība senajā Grieķijā
- Skaistais kā estētikas kulminācija
- Umberto Eko "Fuko svārsts"
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Umberto Eko "Fuko svārsts"
Реферат для средней школы5
-
Baudas estētikas attīstība senajā Grieķijā
Реферат для средней школы4
-
Pārdomas par dzīves jēgu un nāvi
Реферат для средней школы19
Оцененный! -
Mākslinieka personības loma daiļrades procesā. Emīls Dārziņš
Реферат для средней школы16
-
Filosofija telpā un laiks
Реферат для средней школы8
Оцененный!