Mūsdienās aizvien pieaug mūzikas atskaņotāju popularitāte un, līdz ar to, cilvēki vēlas nopirkt sev jaunākus atskaņotājus vai arī mobilos telefonus. Daudzi jaunieši neapzinās risku un sekas, kādas var rasties klausoties savas mīļākas dziesmas vai vienkārši atrodoties diskotēkā.
Hipotēze: Pārmērīgs mūzikas atskaņotāju skaļums kaitīgi ietekmē cilvēka dzirdi
Darba mērķis: Iepazīt un izpētīt skaņas ietekmi uz cilvēka dzirdi un veselību un izstrādāt ieteikumus kā samazināt skaņas kaitīgo ietekmi uz dzirdi.
Darba uzdevumi:
izanalizējot izziņas literatūru un internetā pieejamos materiālus, noskaidrot skaņas veidošanas vēsturi un skaņas darbības principu;
noskaidrot skaņas pārmērīga skaļuma ietekmi uz cilvēka dzirdi un arī uz veselību;
veikt aptauju Kārsavas vidusskolas skolēniem un Kārsavas jauniešiem „Skaņa un veselība” izanalizēt tās rezultātus, izdarīt secinājumus.
Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās vielā svārstību veidā. Skaņu apraksta vairāki fizikāli lielumi, piemēram, frekvence, viļņa garums, amplitūda, periods, skaņas ātrums utt. Skaņa neizplatās vakuumā. Skaņas vienmēr ir ap mums, kaut dažreiz tās pat neievērojam: cilvēku sarunāšanās, putnu vīterošana, koku lapu čaboņa vējā, ūdens šalkas, automobiļu motora troksnis. Katrai skaņai ir savs skaņas avots. Skaņu izraisa kustība. Skaņas avots vienmēr ir kāds ķermenis, kas svārstās vai vibrē. Skaņu izraisošās svārstības ne vienmēr ir pamanāmas ar aci, taču bez svārstībām skaņu nav. Lielākajai daļai no mums cilvēkiem dzirdamo skaņu zemākā frekvence ir aptuveni 16 - 20 svārstībām sekundē, bet augstākā frekvence - ap 20 000 svārstību vienā sekundē. Diemžēl cilvēkam novecojot, augstākā frekvence samazinās. …
