Nobeigums.
Tātad, summējot darbā apskatītos jautājums, autors vēlas akcentēt būtiskākās priekšrocības un trūkums „par” vai „pret” izvēlei par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā ir vairākas priekšrocības:
- Šķīrējtiesā strīdi tiek izskatīti pēc iespējas īsākā termiņā, tās nolēmumi ir galīgi, nav pārsūdzami un par tiem nevar iesniegt protestu.
- Šķīrējtiesas izdevumi ir līdzīgi valsts nodevas apmēram valsts tiesās, un atkrīt izdevumi par apelācijas un kasācijas instancēm.
- Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.
- Puses var vienoties par tiesvedības valodu šķīrējtiesā, kā arī par šķīrējtiesas norises vietu.
- Katrai pusei ir tiesības izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi un ir iespēja izvēlēties par šķīrējtiesnesi ne tikai kompetentu personu, bet arī personu, par kuras objektivitāti nav šaubu.
- Šķīrējtiesas nolēmumiem ir valsts tiesu nolēmumu spēks, to izpildīšana ir obligāta ne tikai Latvijā, bet arī vairāk kā 100 ārvalstīs, kuras ir pievienojušās 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
Taču kā jau jebkurai lietai vai procesam arī šķīrējtiesas institūtam un tā izmantošanā ir būtiski trūkumi :
- Šķīrējtiesas procesa uzspiešana (no viens līgumslēdzēja puses, neatstājot otrai izvēles tiesības un brīvības).
- Tiesnešu objektivitāte, kompetence un neatkarība.
- Šķīrējtiesas sprieduma nepārsūdzamība, tādējādi, neobjektīva sprieduma gadījumā, pusei vairs nav iespēju ietekmēt uz to un to pārsūdzēt.
- Biežās pieļautās procesuālās un materiālās kļūdas, iztiesājot lietu pēc būtības un spriedumu sastādīšanā, motivēšanā un pamatošana.
Latvijas modelis (vēsturiski izveidojusies tradīcija) ir izkropļots šķīrējtiesas jēdziens un būtība, jo tiesu prakse liecina nevis par šķīrējtiesas kā alternatīvas strīdu risināšanas veida efektīvu pielietošanu, bet gan par ieinteresēto pušu savu tiesību, ambīciju un interešu realizāciju caur šķīrējtiesas institūtu, tādējādi pārkāpjot vienlīdzības, sacīkstes, tiesiskuma, konstitucionālās un citas tiesības, no kurām otra puse labprātīgi nav atteikusies. Šobrīd šķīrējtiesas instruments, autora ieskatā, ir kļuvis par likumīgu līdzekli lai puse varētu realizēt savas intereses (dažkārt pat prettiesiskas) otrai pusei pat nedodot tiesiskas iespējas aizsargāt savas intereses. …
