Skolotāja motivācija satura un valodas integrētā mācīšanā

Tā, piemēram, K. Ulmaņa muzejmājā “Pikšas” nodarbības “Es un valsts”, “Senie mēri un svari”. Dobelē P. Upīša piemiņas muzejā iepazīstam Latvijas augus un to izmantošanas iespējas, pakavējamies dārzkopības vēstures notikumos, iepazīstam dārzkopja profesiju, jaunu šķirņu veidošanas gudrības – CLIL sistēmas skolotāji saistībā ar šiem piedāvājumiem var veidot daudz nodarbību vēsturē, sociālajās zinībās, bioloģijā, mākslās un citas. Pieredzētā atkārtošana mācību stundas laikā un nākamajās stundās var būt noderīga prakse, un tā skolēnam parādīsies kā iespēja lietot jaunā zināšanās un dot atgriezenisko saiti mācību notikumiem, zināšanu pārnesi uz citiem kontekstiem, sasaistot apgūto ar citiem mācību priekšmetiem vai dzīves situācijām. Tas var arī parādīties jau aktualizācijas daļā, kad pievēršam skolēna uzmanību un sasaistām šodien veicamo ar iepriekšējām zināšanām. Skolēniem var arī dot iespēju lietot jauniegūtās zināšanas un prasmes jaunos kontekstos un situācijās. To var veicināt, dodot skolēniem uzdevumus, kuros zināšanas jālieto radošākās vai dzīvei pietuvinātākās situācijās.
No visa iepriekšminētā izriet, ka CLIL programmai bilingvālajā izglītībā ir plašas iespējas, ņemot vērā tās piedāvātās iespējas organizēt vienlaicīgi konkrētu mācību priekšmetu un otras, ne dzimtās valodas apguvi, kā arī minētās pievienotās vērtības skolēnu pilnveidošanās procesā.
Reizē ar to programma CLIL izvirza jo lielākas prasības skolotāja profesionalitātei, prasa viņiem papildus zināšanas un lielu darbu mācību procesa plānošanā un organizēšanā. Ne katrs skolotājs tam gatavs.
…