Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Skudru sadalījums | 4 |
3. | Skudras biogrāfija | 6 |
4. | Skudru pūznis | 7 |
5. | Barošanās | 9 |
6. | Skudru valoda | 10 |
7. | Skudru ienaidnieki | 10 |
8. | Interesanti fakti | 11 |
9. | Secinājumi | 14 |
10. | Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
Uz Zemes dzīvo ākārtīgi daudz skudru. Tikai tropiskajā Dienvidamerikā vien viņu kopīgā biomasa pārsniedz visu pārējo dzīvnieku un arī cilvēku biomasu. Tātad skudras ir sastopamas gandrīz visur, un viņām ir liela loma sauszemes ekositēmās. Daudzviet skudras pārvieto vairāk augsnes nekā sliekas. Viņas nodrošina barības vielu riņķojumu un sēklu izplatīšanos. Gandrīz visu sugu skudras ir sabiedriski kukaiņi. Viņi dzīvo sabiedrībās, kuras sauc par kolonijām jeb saimēm. Dažām skudrām pūznis ir dūres lielumā, un tajā mīt daži desmiti kukaiņu. Savukārt citas veido pūzni, kurš sniedzas 6 m dziļumā un kurā ir simtiem miljonu īpatņu. Pūznī vienlaikus attīstās divais vai vairakas skudru paaudzes, par tām rūpējāš pieaugušās skudras. Barošanās, aizsardzības, mazuļu audzēšanas un vairošanas funkcijas ir sadalītas starp dažādām šo kukaiņu kastām. Skudrām ir arī sarežģīta sazināšanās sistēma. Visām skudrām ir dziedzeri, kas izdala feromonus – ķīmiskas vielas, ko kukaiņi izmanto, lai sazinātos ar pūžņa iemītniekiem, iezīmētu takas un aizsargātos.
Skudru sadalījums
Skudru kolonijās vienkopus dzīvo dažādi to locekļi, kuri ir specializējušies dažādu darbu veikšanā. Prasmīgas kopīgās darbības rezultātā tiem izveidojušies dažādi neparasti paņēmieni, kā izmantot un lietot pārtikā citus dzīvniekus un augus. Skudru kolonijā ir 3 skudru veidi: darba skudras, kuras ir neauglīgas bezspārnu mātītes, karalienes un tēviņi, kuriem parasti ir spārni. Karalienes ir vienīgā mātīte, kura dēj olas. Tēviņu (tranu) vienīgais pienākums ir pāroties ar karalieni. Karalienes un tēviņi noteiktā gada laikā izlido baros, lai pārotos. Pārošanās notiek lidojot vai uz zemes. Pēc tās tēviņi iet bojā, bet mātītes zaudē spārnus. Darba skudras ir iedalītas 6 veidos: miesassargi, šuvēji, kareivji un celtnieki, dārznieki, krajējskudras. Skudru veids ir atkarīgs no barības. Tās skudras, kas saņem bagātīgu barību, kļūst par spārnotām mātītēm un tēviņiem, bet tās, kuras saņem trūcīgu barību, - par neauglīgām darba skudrām.
Miesassargi
Kad lapgriezējskudras griež vai nes lapu gabaliņus, tās nespēj sevi aizsargāt pret parazītmušām. Mazās darbaskudras, kas ir pārāk mazas, lai grieztu vai nestu lapas, dodas kopā ar lielākjām darbaskudrām, lai atgaiņātu mušas. Skudras nogādā lapu gabaliņus uz savu ligzdu.
Šuvējiskudras
Lai izveidotu ligzdu, Oecophylls ģints skudras sašuj kopā lapas, izmantojot zīda pavedienu, kas rodas to kāpuru siekalu dziedzeros. Vesela rinda darbaskudru stāv uz vienas lapas malas un ar žokļiem velk klāt otru lapu. Citas darbaskudras vēzē kāpurus šurpu turpu pāri lapām, līdz tās ir savienotas ar zīda pavedienu. Šuvējskudras mājo Āfrikas, Dienvidaustrumāzijas un Austrālijas mežos.…
Skudru sadalījums, Skudras biogrāfija, Skudru pūznis, Barošanās, Skudru valoda, Skudru ienaidnieki, Interesanti fakti par skudrām.
- Bites un skudras
- Peles
- Skudras
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Bites un skudras
Реферат для основной школы4
Оцененный! -
Dienvidamerikas dzīvnieki
Реферат для основной школы8
-
Vistveidīgo putnu kārta
Реферат для основной школы8
-
Zīdītāji
Реферат для основной школы37
-
Dzīvnieku redze
Реферат для основной школы4