Kopš deviņdesmito gadu vidus daudzās speciālajās skolās ir atvērtas „C’ līmeņa klases šiem bērniem, kurās mācās ne vairāk kā 6 audzēkņi ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem.
Smaga garīga atpalicība (IQ aptuveni starp 24 un 34, un pieaugušā garīgais vecums ir starp 3 un 6 gadiem). Nepieciešams nepārtraukts atbalsts.
Bērniem kam raksturīga vidēji smaga un smaga garīgā atpalicība, apgūst nelielu vārdu krājumu. Saskarsmē izmanto nedaudzos apgūtos vārdus. Grūti veidot uzmanības un gribas īpašības, jo viņi it kā negrib darīt to, kas viņiem nepatīk. Labprāt manipulē ar rotaļlietām, bet mērķtiecīgas darbības nav.
Šie bērni var apgūt uzvedības normas, pašapkalpošanās iemaņas un arī vienkāršas darba prasmes. Jācenšas veikt iespējamo korekcijas un defektu kompensācijas darbu, galvenokārt pašapkalpes, sadzīves prasmju, kā arī uzvedības iemaņu veidošanā un valodas attīstībā.
Šo bērnu attīstība norit lēni, ar lielu novēlošanos un traucējumiem. Jau zīdaiņa un mazbērna vecumā viņiem izteikti neveidojas, kavējas saskarsmes vajadzība ar pieaugušajiem, aizkavējas tveršanas un manipulācijas kustību attīstība, dziļas novirzes vērojamas fonemātiskās dzirdes un artikulācijas attīstībā. Bieži nav gugināšanas un lalināšanas perioda.
Mazbērns attīstības posmā novirzes vērojamas rāpošanas, piecelšanās, iešanas, priekšmetiskas darbībās un valodas attīstībā. Kustībām nav mērķtieksmes, tās ir neveiklas, neprecīzas, impulsīvas. Viņiem nav šim vecumam raksturīgās ziņkārības. Svarīgi radīt bērnā vēlēšanos sadarboties ar pieaugušo, atdarināt viņa demonstrētos darbības paraugus, vārdiski komentēt savu darbību un priecāties par tās rezultātiem.
Lēni veidojas priekšmetiskā darbība. Nav arī atdarināšanas tendenču. Vairāk attīstās pasīvā runa.
Pētījumos konstatēts, ka, pareizi organizējot bērnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem audzināšanas vecumā no 1 līdz 3 gadiem, arī viņiem iespējams gūt nelielus panākumus priekšmetiskās darbības izkopšanā, runas un izziņas procesu attīstīšanā.…
