Kādā valoda runā cilvēka dvēsele, - latviešu, angļu, krievu, franču? Laikam jau nē, jo tad būtu grūti saprast vienam otru. Šķiet, kā dvēsele, būdama liela gudriniece, ir izvēlējusies citu visiem saprotamu un apgūstamu valodu – simbolu un zīmju valodu.
Smilšu spēlē smilšu bildes veidošana ir veids, kā saprast savu dvēseli, veids kā atpazīt, sakārtot, dziedināt tur notiekošo, - it kā viegls un aizrautīgs, bet reizē tik dziļš un nozīmīgs process (4).
Darbā ar bērniem pasaulē pašlaik ļoti iecienīta ir smilšu spēļu terapija. Smilšu terapija būtībā balstās uz Šveices psihologa K. G. Junga idejām, arhetipu simboliku un analītisko psiholoģiju.
Simboli, kas veidojušies un saglabājušies gadsimtiem ilgi, bērnam ir tuvāki un saprotamāki nekā pieaugušajam. Šis “sākotnējais saprāts” ir klāt un darbojas bērnā, tāpat kā cilvēka evolucionālās stadijās ir klāt viņa “embriona miesa” (K. G. Jungs). Daudzu gadu gaitā iegūtais paradums domāt loģiski attālina pieaugušo no simbolu pasaules. Tādējādi pasaka bērnam, tāpat kā sapņi pieaugušajam, ir tilts starp apziņu un zemapziņu un palīdz viņam veidot savu “Es”, savu apzināto daļu harmonijā ar neapzināto (5).
Izpētot vairākas māszinību teorijas, nācu pie slēdziena, ka vistuvāk šiem pieņēmumiem atbilst Keitas Eriksones (Katie Eriksson) rūpju un gādību teorija. Keitas Eriksone savā rūpju un gādību teorijā cilvēku apraksta kā būtni, kas atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar dievu un ar citiem cilvēkiem (6). Tiltu starp šiem jēdzieniem rada mīlestība. Teorētiķe apvienoja jēdzienus „gars” un „dvēsele”. Viņa uzskatīja, ka dvēseles ciešanas var izpausties kā slimība. Cilvēks ir dinamisks veselums, kas sastāv no iekšējā kodola un ārējā apvalka.
Personībai piemīt savs sākotnējais pirmatnējais kodols, būtība, kas nosaka personību kā tādu, personība ir neatkārtojama, unikāla vienība. Pats kodols dzīves laikā nemainās, tikai “apaug” ar dzīves pieredzi (7). Personības kodols pēc Z. Freida izveidojas pirmajos 5 dzīves gados (8). Tāpēc bērnība ir ļoti nozīmīgs periods.
Personības attīstība saistīta ar konfrontāciju starp bērna iedzimto dabisko pasauli un pretimstāvošo ārējo pasauli (sabiedrību). Šī ārējā pasaule ietekmē (traumē) bērna iekšējo dabisko pasauli un liek izstumt iedzimtās tieksmes un ievirzes zemapziņā.
Teorētiķe K. Eriksone apgalvo, ka cilvēkam jārūpējas par savu kodolu vairāk kā par apvalku. Ar smilšu spēļu terapijas palīdzību bērns var izprast savas jūtas un izteikt tās simboliski. Simbols ir vairāk kā metafora. Tas savieno iekšējo un ārējo pasauli, ļaujot tās izjust un piedzīvot. Šajā nozīmē arī mūzika ir simbols, lai arī to nav iespējams izteikt vārdos.
…
