SECINĀJUMI
Viena no mūsdienu aktuālākajām vides problēmām ir gaisa piesārņojums. Viens no gaisa piesārņojuma veidiem ir smogs, kas novērojams pilsētās. Apzīmējums „smogs” ir mākslīgi veidots no angļu vārdiem smoke – dūmi + fog – migla.
Smogs ir piesārņota atmosfēra, ko veido dūmi, migla un izplūdes gāzes jeb kaitīgo vielu koncentrēšanās elpojamā gaisā zemes tuvumā. Smogam ir 2 tipi. Ja kaitīgie maisījumi ir sajaukti ar miglu, tad to sauc par mitro jeb Londonas smogu. Sausais piesārņojums ir bez miglas, to sauc arī par Losandželosas smogu. Mitrais smogs parasti rodas ziemā mitrā laikā, bet sausais - vasarā, rudens sākumā.
Tāpat kā citi gaisa piesārņojuma veidi, arī smogs būtiski ietekmē cilvēku veselību, dzīvniekus, augus. Jo lielāka smoga koncentrācija, jo lielāka ir ietekme uz apkārtējo vidi.
Smogu biežums un bīstamība ir ļoti atkarīga no pilsētas vietējā klimata un topogrāfijas, iedzīvotāju skaita, un rūpniecības īpatsvara, kā arī no kurināmā, ko galvenokārt izmanto ražošanas, apkures un transporta vajadzībām.
Smogs neizraisa straujas saslimšanas un organisma saindēšanos, ja vien vidē nokļuvušās kaitīgās vielas nav nonākušas lielā daudzumā. Parasti smogs izraisa veselības pasliktināšanos ilgākā laika periodā – kad tas regulāri iedarbojas uz cilvēka organismu un ietekmē tā imūnsistēmu. Organismā nonāk kaitīgas vielas, kas traucē un novājina imūnsistēmas darbību. Visjūtīgākie pret piesārņojumu ir bērni un gados veci cilvēki. Ietekme uz dzīvniekiem un augiem ir līdzīga kā uz cilvēkiem: samazinās plaušu tilpums un elastība. Augiem tiek bojātas lapas. Tas var ietekmēt auga spējas augt un ziedēt.
Lai nepieļautu gaisa piesārņojuma palielināšanos pasaulē, svarīga ir arī cīņa pret smogu, tā mazināšana un novēršana.
Daudzās valstīs ir pieņemti noteikumi, kas nosaka kaitīgo vielu pieļaujamo koncentrāciju gaisā. Kad noteiktā koncentrācijas norma ir pārsniegta, tiek izsludināta trauksme.
Ar ikdienas darbībām cilvēks arī var samazināt smogu, piemēram, lietojot alternatīvus pārvietošanās veidus un līdzekļus-staigāt, braukt ar velosipēdu, sabiedrisko transportu, izmantojot alternatīvus kurināmos, piemēram, propānu un dabasgāzi, kas izdala mazāk piesārņojuma.
Cīņa pret smogu notiek arī globāli. Gaisa piesārņojums jau kopš 1970. gada ir viena no Eiropas Savienības galvenajām politiskajām interesēm. Centieniem samazināt gaisa piesārņojumu ir bijuši zināmi panākumi, un kopumā gaisa kvalitāte Eiropā uzlabojas.
…
