IEVADS
Sociālajā darbā, stādājot ar klientu, ikvienam sociālajam darbiniekam (SD) veidojas savs skatījums uz klientu. Sociālā darbinieka skatījums uz klientu ir svarīga sociālā darba sastāvdaļa. Ikvienam SD ir nepieciešamas zināšanas par skatījumu un klientu, tā veidošanas ietekmējošajiem faktoriem, skatījuma objektivitātes uzturēšanu.
Sociālo gadījumu vadīšana ir plānots un mērķtiecīgs iejaukšanās process, aktīva un ieinteresēta SD un klienta sadarbība. Sociālo gadījumu vadīšanas procesu veido noteiktu darbību struktūra, kas virza klientu un sociālo darbinieku uz mērķa sasniegšanu jeb problēmas atrisināšanu vai pārvarēšanu, bet sociālajam darbiniekam vienmēr ir jāskata klientu neatrauti no apkārtējās sociālās vides unsociālajiem procesiem tajā. Pielieto fundamentālas sociālo gadījumu risināšanas fāzes kā, sociālās problēmas noteikšanu- iejaukšanās jeb intervences veikšanu un novērtējumu.
Sociālais darbs ar sociālo gadījumu ir sarežģīts process, kas ietver multiplu sociālo problēmu risināšanu. Sociālajā darbā nav iespējams šķirt teoriju no prakses, prakse ir zināšanu pielietošanas process un teorijas izmantošana taj’, lai efektīvi sniegtu klientam kvalitatīvu pakalpojumu. Klientu sociālās problēmas to izpausmēs un rašanās cēlo;no sir tie;si saistītas ar attieksmi un uzvedību.
Sociālās problēmas- pretrunas starp cilvēka dzīves vajadzīb;am un to apmierināšanas iespējām konkrētā sociālajā sistēmā, kā rezultātā pazeminās vai arī tiek zaudētas cilvēka sociālās funkcionāšanas spējas. (1.)
Sociālais gadījums- īpašs sociālais notikums, sociāla lieta ar tikai tai raksturīgām individuālām pazīmēm. (1.)
Sociālā gadījuma apraksts- palīdz darbības koordinācijā, komunikācijas nodrošināšanā, mēķu uzstādīšanā un precizēšanā, iejaukšanās stratēģiju novērtēšanā, kā arī supervīzijas veikšanā. (1.)
Pamatelementi prakses vadīšanā:
• Zināšanu izmantošna par cilvēka uzvedību;
• Prakses prasmes;
• Klienta kopienas psiholoģiskā un resursu izmantošana;
• Secīgs un plānots palīdzības process;
• Profesionāļu sniegtie pakalpojumi;
• Citu profesionāļu darbības pārraudzība;
• Process tiek veikts soļu etapa secībā.
Gadījuma vadības primārais mērķis ir palielināt klienta funkcionētspēju, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus visefektīvākajā un efektīgākajā veidā indivīdiem ar daudzpusēji sarežģītām vajadzībām. Tāpat ka visas sociālā darba prakses metodes, gadījuma vadība balstas uz profesionālu apmācību, vērtībām, zināšanām un prasmēm, kas tiek izmantotas, lai kopā ar klientu un , vajadzības gadījumā, viņa ģimeni sasniegtu mērķus. Šādi mērķi ietver:
klientu attistības un problēmu risināšanas prasmju veicināšana;
sistemu, kas sniedz cilvēkiem resursus un pakalpojumus, efektīvas un humānas darbības radīšana un veicināšana;
cilvēku saistīšana ar sistēmām, kas tiem sniedz resursus, pakalpojumus un iespējas;
pakalpojumu sniegšanas sistēmas mērķtiecības un spējas uzlabošana;
ieguldījums sociālās politikas attīstībā un uzlabošana.
…
