SECINĀJUMI
Augstais pašnāvību skaits ir viena no būtiskākajām sociālajām problēmām Latvijā, un tās upuru skaits ievērojami pārsniedz dažādu plašāk apspriestu problēmu apjomus. Latvija pastāvīgi atrodas vienā no vadošajām vietām gan Eiropā, gan pasaulē pēc pašnāvību gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem, kas norāda, ka problēma ir aktuāla ļoti ilgā laika posmā un būtībā tā ne brīdi nav bijusi ierobežota. Speciālisti atzīst, ka problēmas cēloņi ir visdažādākie, tomēr kā vienu no galvenajiem iemesliem nosauc problēmas noliegumu un uzskatu, ka garīga rakstura problēmas nav jārisina. Tas tikai pierāda, ka par pašnāvību problēmu ir jārunā un ka tas ir jādara visas sabiedrības līmenī.
Sociālās reklāmas kampaņas plānošana un veidošana ir visai sarežģīts un laikietilpīgs process, kas, lai arī ir līdzīgs komerciālas kampaņas veidošanas gaitai, tomēr ietver sevī vairākas būtiskas atšķirības. Sociālās reklāmas kampaņas izstrādē jāņem vērā daudz dažādu nianšu un problēmu, jo, tā kā sociālās kampaņas allaž skar kādu sabiedrībai būtisku un gana jūtīgu tematu, vienmēr pastāv iespēja ar reklāmām aizkaitināt auditoriju vai stimulēt tajā neparedzētas darbības, līdz ar to tas ir liels izaicinājums, mainīt sabiedrības uzvedību un panākt problēmas risinājumu.
Tāpat kā komerciālajās reklāmās, sociālo reklāmas kampaņu izstrādē ir svarīgi saprast trīs pamat lietas – kur mēs pašlaik esam (situācijas analīze), ko vēlamies sasniegtu (mērķi un uzdevumi) un ar ko ir jārunā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu (mērķauditorija).
Veidojot reklāmas kampaņu cīņai pret pašnāvību gadījumiem Latvijā, viena no sarežģītākajām dilemmām bija saprast, kurai sabiedrības daļai reklāmas ziņojumu vērst un kādam tam vajadzētu būt. Sākotnēji vēlējāmies uzrunāt tieši potenciālos pašnāvību autorus, jo tieši viņi ir tie, kas vistiešāk var ietekmēt problēmas apmērus. Taču, pētot pašnāvību psiholoģiskos aspektus un intervējot speciālistus, nonācām pie secinājuma, ka šos cilvēkus ar mediju starpniecību ir praktiski nereāli pārliecināt, pie tam neprecīzas reklāmas ziņas gadījumā pastāv milzīgs risks šajos cilvēkos izraisīt pilnīgi pretēju reakciju nekā cerēts. Tā rezultātā nonācām pie secinājuma, ka kampaņa jāadresē uz līdzcilvēkiem un sabiedrību kopumā.
Tā kā kampaņas ražošanas izmaksas un mediju budžets ir ļoti liels, īstenojot šo reklāmas kampaņu dzīvē, ļoti svarīgi būtu piesaistīt kampaņai valsts un Eiropas struktūrfondu finansējumu, kas palīdzētu nodrošināt kvalitatīvu un gana pamanāmu kampaņas izpildījumu. Tomēr, pat piesaistot šos līdzekļus, kampaņa nevarētu iztikt bez mediju un reklāmas ražotāju atbalsta, proti, visi izmantotie mediji, kā arī tipogrāfija un studija būtu jāpiesaista projektam kā atbalstītāji, tādejādi maksimāli samazinot kampaņas izmaksas.
Darba nobeigumā veiktā fokusgrupas intervija parāda, ka kopumā reklāmu radošie risinājumi izpilda definētos mārketinga mērķus, proti, pievērš pastiprinātu sabiedrības uzmanību pašnāvību problēmai Latvijā, un rada auditorijā emocionālo sasaisti ar šo problēmu, tādejādi panākot, ka cilvēki vēlas daudz aktīvāk viens otram palīdzēt garīgu problēmu risināšanā. Tomēr fokusgrupā izskanējušie reklāmu trūkumi apstiprina nepieciešamību veikt nopietnāku reklāmas pirms testēšanu, lai noslīpētu reklāmas ziņojumu un pārliecinātos par tā efektivitāti.
…
