Sociālās problēmas alkoholiķu ģimenēs

Secinājumi
1. Sociālās problēmas ir pretrunas starp cilvēka dzīves vajadzībām un to apmierināšanas iespējām konkrētā sociālā sistēmā, kā rezultātā pazeminās vai tiek zaudētas cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas.
2. Alkoholisms ir slimība, kuru rada bieža alkoholisko dzērienu lietošana un kurai raksturīga patoloģiska tieksme pēc alkohola, kas saslimušo noved pie psihiska un fiziska sabrukuma, kā arī sociālas degradācijas. Alkoholisms kā slimība jāatšķir no īslaicīgas alkohola lietošanas. Īslaicīga alkohola lietošana („žūpošana”) ir alkoholisma cēlonis, bet vēl nav slimība.
3. Alkoholisma stadijas: neirastēniskā stadija - rodas pēc 1—5 gadu ilgas sistemātiskas alkoholisko dzērienu lietošanas (visbiežāk 21—25 gadu vecumā) un ilgst 1—3 gadus; narkomānijas stadija - visbiežāk ilgst apm. 4—6 gadus, šajā laikā tieksme pēc alkohola kļūst nepārvarama; encefalopātijas stadija (iestājas visbiežāk 31—40 gadu vecumā) - raksturīgas manāmas organiskas pārmaiņas galvas smadzenēs.
4. Līdzatkarība ir emocionāla atkarība no otra cilvēka vai viņa uzvedības. Līdzatkarīgam cilvēkam nav robežu – viņš nejūt, kur beidzas pats un kur sākas otrs cilvēks. Līdzatkarīgais „zina labāk”, kas vajadzīgs un ko vēlas otrs.
5. Līdzatkarību var definēt kā psiholoģisku atkarību no otra cilvēka un viņa uzvedības.
6. Līdzatkarīgais izjūt spēcīgu bezspēcības izjūtu un naidu, draud partnerim, nespēj savaldīties, var kļūt vardarbīgs. Līdzatkarīgais var sākt lietot alkoholu. Reizēm impulsīvi mēģina izglābties – aiziet projām vai padzīt alkoholiķi, tomēr nespēj pieņemt apzinātu lēmumu glābt sevi un atgriežas iepriekšējā situācijā.
…