Sociālās iemācīšanās teorija kā Agresijas teorijas elements
Alberts Bandura izvirzīja hipotēzi, ka agresīva uzvedība tiek apgūta modelēšanas rezultātā, novērojot citu cilvēku uzvedību. Šī hipotēze tika eksperementēta jau 60. gadu sākumā.
Bērna vecāki un citi pieaugušie, ar kuriem bērns komunicē, it īpaši, ja tās komunicēšanas laiks ir diezgan ilgstošs, neapšaubāmi atstāj lielu ietekmi uz bērna uzvedību. Bērni novēro pieaugušos un pēc tam kopē viņu rīcības. Mana māte strādā par skolotāju sākumskolā un viņa bieži ir teikusi, ka bērni no tā saucamām labvēlīgam ģimenēm reti slikti mācās, gandrīz nekad nepāriet pāri sliktās uzvedības robežām.
Bet tie nav tikai pieaugušie, kuri ietekmē bērna uzvedību. Lielu iespaidu atstāj arī bērni, ar kuriem draudzējas vai mācās šis mazais cilvēciņš. Ne velti vecāki cenšās apžogot savus bērnus no sakariem ar pēc viņu viedokļa “sliktiem” bērniem. Tā vienreiz manai mātei lūdza viena bērna vecmāmiņa: “Lūdzu, paņemiet mūsu bērnu savā klasē! Citādi 1* klases bērni izdarīs no viņa noziedznieku!” Kaut gan tas nav problēmas risinājums, jo sociāla vide vienmēr ietekmē bērnu, īpaši ja šīs bērns nav spējīgs izdarīt labāko izvēli starp pareizo un nepareizo uzvedību. Tāpēc ir vērtīgāk iemācīt bērnu būt neatkarīgam lēmumu pieņēmšanā, nevis mainīt sociālus faktorus.
Atdarināšanas ietekmi uz agresīvas uzvedības veidošanos apstiprina arī pētījumi par vardarbību ģimenēs. Vecāki, bieži vien paši to neapzinoties, ieaudzina bērnos uzskatu, ka jebkura problēma ir risināma vardarbības ceļā. Vismaz trešā daļa bērnu, kuri ir cietuši no vardarbības pašu ģimenē, izaug ar izteiktu noslieci uz vardarbīgu uzvedību. Turpmāko agresevitāti ietekmē ne tikai vardarbība ģimenē, bet arī bērna ignorēšana un novārtā pamešana ģimenē. Tā skolā mana māte sastopās ar bērnu, kuram līdz šīm vecāki vispār neveltīja savu laiku. Šīm bērnam nebija ne mazākas saprašanas par normālas uzvedības normām ne ar pieaugušajiem, ne ar bērniem. Saņemot jebkuru piezīmi no skolotājas, viņš sāka agresīvi uzvesties, metot savas mantas uz skolotājas pusi, kliedzot un pat sitot viņu pa kājām. Tā pat agresīvi šīs bērns reaģēja uz savu klasesbiedru skatieniem, kuri likās viņām draudoši. Un tikai pēc gada viņš sāka daļēji kontrolēt savu uzvedību skolā. …
