Ir pagājis jau vairāk kā gadu desmits, kopš 1991.gada 21.augusta, kad Augstākā padome Latviju pasludināja par neatkarīgu valsti. Šis ir bijis grūts periods un Latvijai ir nācies saskarties ar daudzām problēmām, kas būtiski ietekmējušas ne tikai sabiedrības kopumā, bet arī atsevišķi katra indivīda labklājību. Daudzas no šīm problēmām nav vēl atrisinātas un ir nākušas klāt vēl jaunas.
Latvija kā valsts bija jāveido no jauna, jo PSRS laikā piekoptā politika Latvijas, kā nu jau neatkarīgas valsts, attīstībai bija nederīga. Lai gan samērā īsā laikā Latvija ir sasniegusi diezgan lielu progresu savā attīstībā, sabiedrībā aizvien vēl ir vērojama neizpratne un sašutums par pašreizējo situāciju. Cilvēki savus spriedumus par pašreizējo situāciju mēdz izdarīt, balstoties uz personisko pieredzi un savu, kā indivīda labklājību, tādēļ vietējās sabiedrības attieksme ir samērā skeptiska un dažbrīd arī noraidoša.(57; 4)
Mainoties valsts iekārtai, vajadzēja mainīt arī visas likumdošanas jomas, it īpaši tās, kuras attiecās uz sociāliem jautājumiem, lai spētu atrisināt konkrētas tajā brīdī aktuālas problēmas, taču pārmaiņas notika tik strauji, ka nebija iespējams objektīvi izvērtēt un paredzēt notikumu un problēmu krasos pagriezienus un specifiku. Likumu un normatīvo aktu izstrādē galvenā uzmanība tika pievērsta to izstrādes procesam, nevis kvalitātei un efektivitātes novērtēšanai. Par to liecina biežie grozījumi, un daži, 90.gadu sākumā izstrādātie, normatīvie akti jau 90.gadu vidū tika atzīti par spēku zaudējušiem.…