-
Sociālās uzvedības modeļu veidošanās
Bieži vien cilvēks maina grupu vai pat darba vietu tāpēc, ka viņu neapmierina statuss tajā: „Es tur nejūtos kā cilvēks!”. Daudzos gadījumos šāda „ceļošana no grupas uz grupu” ir saistīta ar tādas grupas meklējumiem, kurā cilvēks justos ērti – „kā mājās ”. Sociālajā psiholoģijā šādas grupas sauc par referentajām jeb etalongrupām (etalons – paraugs salīdzināšanai). Etalongrupas ietekmē personībai veidojas noteiktas vērtības, pārliecība, ideāli, uzskati, un uz tiem viņš balsta savu uzvedību un pašvērtējumu. Cilvēks ņem šo grupu par paraugu, cenšas uzvesties tā, kā uzvedas etalongrupas locekļi, un salīdzina sevi un citus cilvēkus ar šo etalonu. Etalongrupā cilvēks ir apmierināts ar savu statusu un vislabāk jūtas, ja viņa galvenā darbība risinās etalongrupā.
Katrs statuss izpaužas ar tam atbilstošu lomu kopumu. Loma attiecas uz jebkuru uzvedības modeli. Sociālā loma – personības statusam atbilstošs uzvedības veids noteiktā sabiedrībā. Katrs cilvēks vienlaicīgi atrodas vairākos statusos, gan arī pilda tiem atbilstošas lomas (darbinieks, students, dēls, meita, māte, tēvs, skolotājs, kaimiņš, draugs utt.). Lomas var dažādi izpausties: vienas var būt ļoti īslaicīgas – situatīvas (piemēram, uzvarētājs kāršu spēles partijā), citām ir noteikts laiks – bērns, vecāks, sieva, vīrs, bet dažas visbiežāk ilgst mūža garumā – vīrietis, sieviete.
Ja cilvēks iegūst vai uzņemas kādu lomu, tad apkārtējie gaida noteiktu uzvedību, tātad atsevišķi lomas nosacījumi ir obligāti. Studentam, piemēram, ir jāierodas uz eksāmenu, jāraksta kursa darbi, jānopelna vismaz minimālais punktu skaits. Šī „nolemtība” var būt vairāk vai mazāk stingra atkarībā no darbības rakstura. Reizēm tā var būt fiksēta oficiālos dokumentos vai arī noteikta ar paradumiem un tradīcijām. Cilvēks sociālo lomu var apzināties vai neapzināties, bet apkārtējie stingri kontrolē šīs lomas izpildes precizitāti.…
Socializācija ir process, kurā indivīds apgūst uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, kas nepieciešamas viņa veiksmīgai funkcionēšanai pastāvošajā sabiedrībā. Socializācija aptver visus kultūras, apmācības un audzināšanas procesus, ar kuru palīdzību cilvēks iegūst sociālu dabu un spēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Socializācija turpinās visu cilvēka mūžu un aptver visu cilvēka dzīves ciklu. Cilvēka dzīves cikls sastāv no pieciem apakšcikliem: Bioloģiskais cikls- pamats visiem pārējiem cikliem. Tas ir cilvēka organisma etapveida attīstības process, kura ietekmē veidojas organisma konstitūcija. Psiholoģiskais cikls- ģenētiski noteiktās psihiskās matrices etapveida attīstības un pārvēršanās process indivīda psihiskajā konstitūcijā. Vecumposmu cikls- indivīda hronoloģiska dzīves fāžu maiņas process. Ģimeniskais cikls- personības etapveida iekļaušanās sociālo institūtu un lomu sistēmā, kas nodrošina cilvēku dzimuma reprodukciju un pēcnācēju sākotnējo socializāciju. Profesionālais cikls- personības sociālā, profesionālā statusa etapveida veidošanās process sabiedrības sociālās stratifikācijas sistēmā. Sociālā grupa ir indivīdu kopums, uz kuru var attiecināt vismaz vienu no šiem raksturojumiem: 1) šie indivīdi noteiktā laika periodā atrodas mijiedarbībā; 2) viņiem ir kopēja piederība kādai sociālajai kategorijai(dzimumam, tautībai utt.); 3) viņiem ir kopējs liktenis, identitāte vai mērķi (Šarona Brēma).
- B.F.Skinners kā neobiheiviorisma pārstāvis
- Izglītības socioloģiskie aspekti
- Sociālās uzvedības modeļu veidošanās
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Izglītības socioloģiskie aspekti
Реферат для университета52
Оцененный! -
B.F.Skinners kā neobiheiviorisma pārstāvis
Реферат для университета12
-
Stereotipu un aizspriedumu veidošanās
Реферат для университета17
Оцененный! -
Personība sociālā vidē
Реферат для университета20
Оцененный! -
Pašvērtējuma veidošanas iespējas pusaudžu vecumā
Реферат для университета7