Bargākais kriminālsods ir brīvības atņemšana, taču ne vienmēr nodarījums ir tiks smags vai sabiedriski bīstams, ka cilvēks tūlīt jāliek aiz restēm. Sabiedrībā pastāv noteiktas morāles un tiesību normas, no kurām izriet attiecīgie cilvēku uzvedības noteikumi – aizliegumi un prasības. Aizliegumi veido cilvēka pienākumu atturēties no sabiedrībai kaitīgām darbībām, bet prasības – pienākumu veikt sabiedrībai derīgu vai nepieciešamu darbību. Cilvēks nes atbildību visas sabiedrības priekšā aizliegumu un prasību neievērošanas gadījumā. Tā ir viena no pazīmēm, kas raksturo sabiedrību un tās iekārtu. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos, kā arī likumos un dažādos normatīvajos aktos reglamentētos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas, kas atkarībā no uzvedības noteikumu pārkāpšanas smaguma izpaužas šīs personas nosodīšanā, tās tiesību ierobežošanā, brīvības atņemšanā, vai citādā piespiedu līdzekļu piemērošanā.
Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. (Krimināllikuma 35. panta 2. daļa).
Lai šo mērķi īstenotu, Krimināllikumā ir paredzēti sekojoši sodi: nāvessods, brīvības atņemšana, arests, piespiedu darbs, naudas sods, kā arī papildsodi: mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesību ierobežošana, policijas kontrole.
Soda veidu daudzums ir pietiekošs, lai, skatoties pēc izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un notiesātās personas, tiesa spētu izvēlēties atbilstošu sodu. Tomēr tiesa pārsvarā piespriež ar brīvības atņemšanu saistītos sodus. Latvijas cietumi ir pārpildīti, cietumnieku uzturēšana valstij izmaksā pārāk dārgi. Ir skaidrs, ka jāmaina Latvijā esošā sodu sistēma. Jāsekmē tas, ka brīvības atņemšana netiek tik bieži piemērota.
…
