Nobeigums
Antīkā historiogrāfija attēlo Solonu kā ideālu likumdevēju, kas stāv pāri šķirām un cenšas tās samierināt. Solons bija Atēnu arhonts, likumdevējs, un dzejnieks 6.g.p.m.ē. Solons izstrādāja un īstenoja plašu sociālu programmu, kuras mērķis bija restaurēt polisas politisko vienotību. Solons realizēja reformas, kas būtuski ietekmēja atēniešu dzīvi, kā arī veicināja Atēnu demokrātisko attīstību.
Pirmie rakstītie likumi Atēnās bija Drakonta likumi, kur par visiem pārkāpumiem draudēja nāvessods. Kad situācija valstī saasinājās, atēnieši zināja, ka vienīgais veids kā apturēt pilsoņu karu, ir ievēlēt jaunu vadītāju un izdot demokrātiskus likumus. Solons tika uzskatīts par vienu no „septiņiem grieķu gudrajiem”. Ar savām zināšanām viņš bija kļuvis par lielu autoritāti visā Grieķijā, viņš bija tā laika izglītotākais cilvēks Atēnās. Tieši tādēļ Solonu ievēlēja par arhontu, lai viņš sāka ieviest valstī kārtību.
Solons noteica, ka viņa likumi paliks spēkā simts gadus. Viņi tika pierakstīti uz koka plāksnēm, kuras tika ieliktas rāmjos un varēja griezties - tās tika dēvētās par kirbām.
Solons nedeva pārspēku ne bagātajiem, ne nebadzīgajiem, ne dižciltīgajiem, ne vienkāršajiem ļaudīm. Viņš savos likumos saskatīja līdzsvaru, kaut arī par to taisnīgumu strīdējās daudzi. Abas puses nekad nevarēja būt apmierinātas, tādēļ sakārtota likumdošana nespēja atrisināt visas problēmas. Konflikti turpinājās vēl trīsdesmit gadu un noveda pie Peisistrata un viņa dēlu tirānijas.
…