Cenšoties aizvien uzlabot programmizstrādes efektivitāti, tiek uzlabotas un ieviestas aizvien jaunas metodikas. Salīdzinoši nesen radušās spējās programmatūras izstrādes metodoloģijas turpina attīstīties un strauji piesaista aizvien lielāku atbalstītāju loku. Šajā darbā no teorijas viedokļa lasītājam tiek piedāvāts iepazīties ar spējās programmizstrādes metodoloģiju aprakstiem kopumā, kā arī nedaudz vairāk izprast par atsevišķām šīs saimes metodoloģijām: ‘‘XP’’, ‘‘Scrum’’, ‘‘Crystal clear’’ un citām. Analizējot spējo programmatūras izstrādes metodiku iespaidu uz Latvijas programmizstrādes uzņēmumiem, darba praktiskajā daļā ar anketēšanas rezultātiem tiek skaidrota spējās programmizstrādes pazīmju intensitāte tajos un iespējamā uzņēmumu metodoloģiskā virzība.
Efektivitātes pieaugums programmatūras izstrādē, ja projekti tiek veidoti pēc vienas metodoloģijas, nevar būt mūžīgs. Izkopjot metodoloģiju un komandas darba kultūru, laika gaitā tiek sasniegts sava veida maksimuma punkts un efektivitātes rādītāju kāpums nostabilizējas.
Tāpēc tiek veidotas jaunas pieejas programmizstrādei, ko konkrēti šajā darbā mēģināšu aprakstīt ar spējo programmatūras izstrādes metodoloģiju saimi. Līdz ar jaunajām metodikām tiek domāts par līdz šim „vājo punktu” ietekmes mazināšanu. Šie „vājie punkti” ir raksturīga programmizstrādei paredzētā laika pārtērēšana, darbinieku pašu nereti zemie efektivitātes rādītāji, laiks, kas dažkārt pārmērīgi tiek patērēts, veicot izmaiņas dokumentācijā un programmatūras kodā, kā arī citi aspekti, ko lasītājs varēs atrast darba teorētiskajā daļā.
Man bija vēlme izzināt, cik lielā mērā Latvijas uzņēmumos notiek virzība, šo „vājo punktu” mazināšanas procesā, kas ir saistīts ar spējās programmatūras izstrādes elementu ieviešanu, tāpēc centos noskaidrot programmizstrādes uzņēmumu darbības principu atbilstību dažiem konkrētiem elementiem ar elektroniskas anketas palīdzību. Iegūtie rezultāti skaidroti šī darba praktiskajā daļā.
Tās ir metodoloģijas, kas, atšķirībā no parastā ūdenskrituma modeļa metodēm atšķiras ar saviem mēģinājumiem uzlabot izstrādes un ieviešanas ātrumu, samazināt prasību kļūdu/novecošanas risku, ar pakāpeniskiem tuvinājumiem uzlabojot sistēmas un iekļaujot tajās visjaunākās lietotāju prasības. Šie tuvinājumi tiek saukti par iterācijām un parasti ilgst no vienas līdz četrām nedēļām.…
