Sporta ietekme uz jauniešu gribasspēka īpašībām

Kā jau pieminēts ievadā, gribas pētīšanas problēma joprojām aizņem zinātnieku prātus, dodot iemeslu asām diskusijām un strīdiem. Jau pat Senajā Grieķijā bija izveidojušies divi viedokļi par gribu. Platons uzskatīja, ka griba ir dvēseles īpatnība, kura nosaka cilvēka aktivitātes līmeni (afektīvā teorija), bet Aristotelis saistīja gribu ar prātu (intelektuālā teorija). Šis duālisms lielākā vai mazākā mērā ir saglabājies arī līdz mūsdienām (Е.П.Ильин, 2001.). Joprojām ir izteiktas divas psihologu grupas, no kurām pirmā noliedz gribu kā patstāvīgu psiholoģisko parādību, apšauba pašu gribas jēdzienu un uzskata, ka cilvēka griba ir tikai refleksu kopums, bet otrā aizstāv gribas patstāvību, uzskata, ka cilvēks spēj brīvi izvēlēties un veidot savu darbību, taču vienlaikus nespēj objektīvi novērtēt tās atkarību no daudziem faktoriem. Turklāt otrās grupa saizstāvju uzskati arī dalās, jo daži autori ar vārdu “griba’ saprot jebkuru patvaļīgu regulāciju (Seļivanovs.V.I), bet citi zem šī jēdziena liek tikai darbības, kuras ir saistītas ar grūtību un šķēršļu pārvarēšanu. …