Bieži vien sēdošs darbs un ar to saistītās veselīas problēmas vienkārši vairs neatstāj izvēles iespējas, ja negribas iemantot līku muguru, šļauganas rociņas un vārgas kājas, mocīties ar aizdusu u.t.t.. Ja esat jau pārvarējuši slinkumu un sajutuši sporta nodarbību lietderību, tad nākamais solis – pamēģiniet sporta nodarbības kombinēt ar sportistu papilduzturu jeb tā saucamiem uztura bagātinātājiem. Tas nopērkams gan specializētajos veikalos, gan sporta veikalos. Katrs var atrast sev un savam sporta veidam vispiemērotāko un savai gaumei visatbilstošāko. Tie nav dopingi vai kaut kādi ķīmiski koncetrāti. Pat tie cilvēki, kas nesporto, var lietot šo papilduzturu, lai uzlabotu savu formu. No tā, ko ēdam, ir atkarīgs ne tikai mūsu ārējais veidols, bet arī iekšējais saturs, t.i., veselība.
Lietotojot uztura bagātinātājus, kuros ir viss organismam nepieciešams. Uztura bagātinātāji ieteicami pēc slimošanas, pēc stresiem, cilvēkiem ar smalkiem un trausliem matiem, trausliem nagiem, savītušai ādai, enerģijai. Uztura bagātinātāji skaitās kā pilvērtīgais uzturs, kas var aizstāt kādu ēdienreizi. Tas nomāc vēlmi smēķēt un ēst saldumus, bagātina organismu ar skābekli.
Darba mērķis: Noskaidrot vai uztura bagātinātāji ir kaitīgi cilvēka veselībai.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt pieejamo literatūru.
2.Veikt aptauju starp nelielu Latvijas iedzīvotāju daļu.
3.Apkopot datus, kas iegūti aptaujā un izveidot attēlus, analizēt tos.
4.Konsultēties ar Sporta kluba „Atletika” treneri Kārli Kaidaku;Vitu Jirgensoni un sporta ārstu Džordžu Braunu.
Darbā izmantotās metodes: Literatūras analīze, eksperimentu veikšana, anketēšana, intervija, iegūto datu analīze.
Darba struktūra: Darbs sastāv no anotācijas, ievada, literatūras apskata, praktiskās daļas, secinājumiem, informācijas avotu saraksta un diviem pielikumiem.…
