Kriminālprocess kā jebkurš process vārda tiešajā nozīmē ir attiecīgs laika periods, kurā izziņas iestādes, tiesa (tiesnesis), prokurors pieņem svarīgus nolēmumus, gatavo krimināllietas materiālus izskatīšanai tiesā. Visa kriminālprocesuālā darbība ir sadalīta posmos, kriminālprocesuālajās stadijās. Kriminālprocesuālās stadijas ir viens no procesa dažādiem posmiem, kuras apvieno kopēji uzdevumi un principi. Katras stadijas sākuma un beigu momentu raksturo un nosaka attiecīgo procesuālo attiecību realizācija, kas saistīta ar procesuālo dokumentu sastādīšanu.
Latvija tāpat kā citās valstīs kriminālprocesā eksistē sprieduma izpildes stadija. Spriedumu izpilda pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Galvenais darba mērķis ir izskatīt sprieduma vispārīgos noteikumus, tā izpildes kartību un sprieduma daļējo grozīšanu izpildes stadijā izmantojot dažādu literatūru sākot no likumiem un beidzot ar avīzēs iespiestiem rakstiem.
1.Sprieduma taisīšana
1.1.Kriminālsprieduma jēdziens, veidi un struktūra.
Kriminālspriedums – jurisdikcijas akts, ar kuru tiesas sēdē tiesa izlemj celto apsūdzību, nosakot sodu, ja tiesājamā vainu atzīts par pierādītu. [7,140] Eiropas Konvencijas “Par kriminālspriedumu starptautisko spēka esamību” izpratnē: “Eiropas kriminālspriedums” nozīmē jebkuru galīgo lēmumu, ko pieņēmusi kādas Līgumslēdzējas Valsts krimināltiesa krimināllietas rezultātā, bet parasts “Spriedums” nozīmē kādas sankcijas pielietošanu. [11]
Ar kriminālspriedumu lieta tiek izšķirta pēc būtības – tiesājamais tiek atzīts par vainīgu un notiesāts vai arī attaisnots. Kriminālsprieduma juridiskā nozīme izpaužas apstāklī, kā vienīgi ar to var izlemt apsūdzību, izšķirt tiesājamā vainu un viņu notiesāt, nosakot sodu, vai attaisnot. Kriminālspriedumam ir likumīgs un saistošs spēks, kas tiesiski nostiprināts likumā “Par tiesu varu”. Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad, izbeidzoties tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņam, tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts, vai arī, izskatot sūdzību vai protestu, atstāts negrozīts vai arī grozīts, taču neatceļot spriedumu. Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir jāizpilda. Tas ir saistošs tiesai, izskatot citas saistītas lietas. Likumīgā spēkā stājušam spriedumam ir likuma spēks. Tas visiem ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.
Tiesas spriedums var būt notiesājošs vai attaisnojošs.
Notiesājošu kriminālspriedumu pieņem tiesa, ja tiesājamam inkriminētais noziedzīgais nodarījums un viņa vaina ir pierādīta. Tādā kriminālsprieduma pamatā ir tikai neapšaubāmi pierādījumi. Notiesājošu spriedumu var pieņemt, kad lietā pārbaudītas visas versijas, bet pretrunas noskaidrotas un novērstas. Visas šaubas ir jātulko tiesājamā labā. …
