Secinājumi
Pēdējā laikā jūtamo spriedzi pasaules enerģētikas laukā izraisījuši vairāki nozīmīgi faktori, kas izriet no vispārējām izmaiņām pasaulē, kur enerģētikas politika ir vistiešākā veidā saistīta ar ārpolitiku, piedodot tai ģeostratēģisku nozīmi. Enerģētikas politika ir svarīgs ģeopolitikas aspekts tieši mūsdienās, kad valstis tradicionāli necīnās par vienkārši teritoriālajiem lielumiem, bet ir ieinteresētas konkrētās valsts resursos, konkrētāk – enerģētikas resursos (nafta, gāze), jo šie resursi ir nepieciešami katras valsts funkcionēšanai kā organiskam veselumam. Ģeopolitika kopumā apzīmē valsts un telpas savstarpējās attiecības, galvenokārt ar to saprotot valsts ģeogrāfiskā novietojuma ietekmi uz valsts funkcionēšanu starptautisko attiecību sistēmā, un tā raksturojums ir atkarīgs no konkrētā laikā un telpā pastāvošās starptautisko attiecību sistēmas rakstura. Naftas krīze 1973. gadā izraisīja jaunus aspektus ģeopolitikas un ģeostratēģijas attiecībās, kur nozīmīgi momenti ir resursi un augošā ievainojamība naftas piegādē un nozīmīgs jēlmateriālu trūkums gan resursu ziņā, gan to tranzītā starp ražotājvalstīm, gan patērētājvalstīm. Tādejādi kontrole pār resursiem un resursu importa attiecības pievieno vitāli nozīmīgu dimensiju ģeopolitikas studijās. Enerģētikas politika nav nekas jauns, tomēr pēdējā laikā vērojama īpaša spriedze pasaules mērogā, kuru nosaka sekojoši faktori:
• Notikušas izmaiņas pasaules enerģētikas kartē – parādījušies jauni spēlētāji (Ķīna, Indija), kas izraisa nākošo satraukuma pilno faktoru;
• Ekonomiskā izaugsme un attīstība, uz ko tiecas visa pasaule, prasa ar vien milzīgākus enerģētikas resursus, tādejādi pieprasījums pēc šiem resursiem nākotnē var vairāk kārt pārsniegt pašreizējo. Šīs ir pirmās izmaņas enerģijas ģeopolitikā – enerģijas drošība nav tikai attiecības ar naftas un gāzes ražotājvalstīm, bet arī ar citām patērētājvalstīm.
• Vērojams pieprasījuma pieaugums pēc enerģētikas produktiem, kas izraisa satraukumu par energoresursu krājumu pietiekamību pasaulē.
• Enerģētikas politika var tikt izmantota kā spēcīgs ierocis konkrētas valsts ietekmes palielināšanā starptautiskā arēnā, jo ir valsts, kurām ir enerģētikas resursi, ir valstis, kuras ir atkarīgas no citu valstu enerģētisko resursu eksporta, kas kopumā destabilizē ģeopolitisko stabilitāti pasaulē.
• Globalizācijas aspekts - mūsdienu globalizētajā pasaulē pastāv savstarpēja atkarība, kas spilgti izpaužas enerģētikas tirgū – pastāv savstarpēja atkarība starp spēlētājiem enerģētikas politikā – patērētāji atkarīgi no piegādātāju un ražotāju energoresursu piegādes, kas pašiem nav, savukārt no otras puses piegādātāji un ražotāji kļuvuši atkarīgi no ienākumiem, kas tiek iegūti no patērētājvalstīm. Pie tam, globalizētā pasaulē viss ir savstarpēji saistīts, līdz ar to kāds notikums, kas notiek vienā konkrētā valstī var ietekmēt visu pārējo pasauli.
…
