SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMS
Secinājumi:
1. Starpkultūru komunikācija ir process, kurā dažādu kultūru pārstāvji veido savstrapējo saziņu, nostiprinot gan biznesa, gan privāta rakstura attiecības.
2. Ļoti liela ietekme uz starpkultūru komunikāciju ir globalizācijai, pateicoties tai vienā valstī var dzīvot dažādu kultūru pārstāvji un katrs atbalstīt savu nacionālo kultūru, nevēloties pakļauties kādas citas valsts pieņemtajām normām, paražām un uzvedības principiem.
3. Holandiešu profesors Gērts Hofstede piedāvā piecus modeļus kā atspoguļot starpkultūru komunikācijas teorijas: individuālisms, kur indivīds sevi un savas vēlmes izvirza priekšplānā, un kolektīvisms, kur svarīgs ir grupas mērķis, indivīds gatavs upurēt savas vēlmes grupas labad; varas distance, kur tiek noteikta hierarhijas struktūra sabiedrībā un organizācijās; izvairīšanās no neskaidrības, kurā apskata rādītājus par to, cik ļoti kultūrai nepatīk nenoteiktības; ilgtermiņa un īstermiņa attiecību orientācija, nosaka kultūras attieksmi pret īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem.
4. Komunikācijas barjeras sevī iekļauj kultūras relatīvismu- citas kultūras salīdzināšana savai kultūrai pēc noteiktiem kritērijiem; etnocentriskumu- uzskats, ka indivīda kultūras vērtības ir pašas labākās un vērtīgākās; stereotipus- noteiktas kultūras visiem indivīdiem tiek piedēvētas vienādas iezīmes, zināšanu un izpratnes trūkumu par citām kultūrām- apgrūtināta savstarpējā saskarsme, jo trūkst informācijas par konkrēto kultūru; diskriminējošu attieksmi- negatīva attieksme pret indivīdu viņa rases, tautības, ticības, vecuma vai dzimuma pēc; valodas atšķirības- vājas zināšanas valodās neskmē komunikāciju un pavājina iespējas izveidot stabilas biznesa attiecības.
…
