Starptautiskā krimināltiesa

KOPSAVILKUMS
Valstīm vajadzētu nebaidīties un vairāk izmantot sev attiecināmo jurisdikciju. Ja valstij liekas, ka STK ierobežos tās suverenitāti, tā var sākt izmeklēšanu pati. Protams, tai jābūt taisnīgai, lai nebūtu acīmredzami, ka, tiesājot pati, valsts cenšas pasargāt apsūdzēto no kriminālatbildības, tad neatkarīgi no valsts gribas, ja valsts būs ratificējusi Statūtus, Tiesa iejauksies un pārņems lietu. Ja valsts nebūs ratificējusi Statūtus un neko nedarīs, lai sodītu apsūdzēto, DP jebkurā brīdi uz rezolūcijas pamata novirzīs lietu Tiesai. Šīs rezolūcijas ir saistošas un valstis nevar nepildīt tās. Valsts var izmantot universālo jurisdikciju, var izmantot teritoriālo jurisdikciju, kā arī nacionalitātes jurisdikciju.
Tā kā Prokurors, kurš veic visu izmeklēšanu tiek vēlēts dalībvalstu starpā, tad autores ieteikums ir valstīm ratificēt Romas Statūtus. Prokurora Birojs darbojas neatkarīgi kā atsevišķa Tiesas institūcija. Tā kā Drošības Padome var nodot lietu Tiesai, pat ja situācija notikusi valstī, kas nav dalībvalsts, tad tomēr būtu labāk būt pārliecinātam, ka izmeklēšanu veic Prokurors, pret kuru nav pretenzijas, jo balsošanas ir tikai dalībvalstīm
Tā kā Starptautiskā Krimināltiesa ir organizācija, kas ir tikusi nodibināta saskaņā ar starptautisku līgumu, lai tā tiktu atzīta valsts teritorijā ir nepieciešama valsts piekrišana, tomēr SKT var iejaukties jomas, kas tradicionāli ir ietilpušas valstu suverenitātes kompetencē, tāpēc tomēr ir labāk tiesāt pašiem, izmantot sev piekrītošo jurisdikciju.
…