1985.gada 14.jūnijā nelielā Luksemburgas ciematā Šengenā piecas ES dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande) parakstīja līgumu, kurš paredzēja atcelt iekšējo robežkontroli starp līgumu parakstījušajām valstīm. 1990.gada 19.jūnijā tika parakstīta Šengenas konvencija, ar ko tika paredzēta kontroles atcelšana uz parakstītāju valstu iekšējām robežām, noteikti vienoti pārbaužu noteikumi uz ārējām robežām un ieviesti papildus pasākumi, kas dod iespēju atcelt pārbaudes uz iekšējām robežām. Šengenas konvencija stājās spēkā 1995.gadā un ir integrēta Eiropas Savienības sistēmā, 1999.gada maijā stājoties spēkā Amsterdamas līgumam.
Lai kompensētu robežpārbaužu atcelšanu, dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt policijas un tieslietu sadarbību. Piemēram, policijas automašīna, vajājot noziedznieku, var iebraukt kaimiņvalstī Vācijā, iepriekš neprasot Vācijas kolēģiem iebraukt valstī.
Dalībvalstis ir arī izveidojušas kopīgu datubāzi – Šengenas informācijas sistēmu (SIS), kurā pieejami dati par noziedzniekiem, pazaudēto un nozagto īpašumu, pazudušajiem cilvēkiem un nelegālajiem imigrantiem.
Kā galvenie nosacījumi, kas Latvijai bija jāizpilda, lai pievienotos Šengenas konvencijai, bija SIRENE Latvijas biroja izveide un Šengenas informācijas sistēmas izveidošana (SIS).
Šengenas informācijas sistēma ir Šengenas konvencijas reglamentēta informācijas sistēma, kas paredzēta, lai Šengenas līguma slēdzēju pušu iestādēm, izmantojot automatizētu meklēšanas procedūru kopumu, būtu iespēja piekļūt visu Šengenas līguma dalībvalstu Centrālās Šengenas informācijas sistēmas sniegtajiem ziņojumiem par personām un priekšmetiem, lai veiktu robežkontroli, policijas un muitas īstenotās kontroles valsts teritorijā, kā arī lai nodrošinātu vienotu Šengenas vīzu izsniegšanas prasību ievērošanu.
…
