Starptautiskais Valūtas fonds un Latvija / ID: 805844

4,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:805844

Автор: haimijs (6)

Оценка:

Опубликованно: 11.04.2017.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 13 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Starptautiskais Valūtas fonds	5
1.1.	Starptautiskā Valūtas fonda vēsture	5
1.2.	Starptautiskā Valūtas fonda darbība	6
2.	Latvija un Starptautiskais Valūtas fonds	10
2.1.	Latvija un SVF pēc neatkarības atjaunošanas	10
2.2.	Latvija un SVF pirms krīzes 2005. gadā	10
2.3.	Latvija un SVF sākoties Parex bankas krīzei 2008.gadā	11
2.3.1.	Starptautiskās palīdzības pakete	12
2.4.	Sarežģītas pārrunas ar SVF un ES 2009.gadā	14
2.5.	Latvijas un SVF sadarbība krīzes pārvarēšanā	15
2.6.	Aizdevumu atmaksa SVF un citiem aizdevējiem	19
3.	Latvijas un Islandes atšķirīgā valūtas kursa politika	20
	Secinājumi un priekšlikumi	26
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	28

Фрагмент работы

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. SVF izveides mērķis bija izvairīties no postošās ekonomiskās politikas atkārtošanās, kura veicināja 1930. gadu Lielo depresiju.
2. SVF visvairāk balsstiesību pieder ASV, tādējādi ASV arī mazāk vai vairāk nosaka kā tika un tiks pārvarētas krīzes.
3. Bez SVF finansējuma 1992. gadā, Latvijai būtu grūti ieviest savu valūtu un nodrošināt valsts funkcionēšanu.
4. Visticamāk, ka krīze nebūtu tik dziļa, ja Latvijas valdība 2005. gadā būtu ieklausījusies SVF brīdinājumā un laicīgi īstenojusi attiecīgu fiskālo, nodokļu politiku.
5. Nepienācīga banku sistēmas reglamentēšana noveda pie Parex bankas krīzes, tādējādi aizsākot finanšu krīzi visā valstī.
6. Vislielāko aizdevumu piešķīra ES. 65 procenti no saņemtajiem 4,5 miljardiem eiro, bija ES finansējums.
7. Pateicoties ES stingrajai nostājai, palīdzības programma Latvijai netika pārtraukta. Latvija saņēma nepieciešamo finansējumu un pārvarēja finanšu krīzi.
8. SVF visu laiku šaubījās un uzskatīja, ka Latvijai neizdosies saglabāt piesaisti eiro.
9. Latvija izmantoja 4,5 miljardus eiro no paketē atvēlētajiem 7,5 miljardiem eiro, ko var uzskatīt pozitīvu faktu.
10. Latvija sekmīgi aizņēmās tikai „lētos” finanšu resursus no ERAB, Pasaules Bankas, SVF un Eiropas Savienības, jo atlikušos 3 miljardus, ja tie būtu bijuši nepieciešami, Latvijai būtu jāaizņemas jau ar 2 reizes lielāku procentu likmi.
11. Finanšu krīzes apstākļos prognozētie rādītāji ļoti atšķiras no faktiskajiem, tas pierāda faktu cik grūti ir ko prognozēt.
12. Gandrīz 90 procenti no saņemtā finansējuma tika izmantoti budžeta deficīta segšanai un valsts parāda atmaksai.
…