Starptautiskais Valūtas fonds

Starptautiskais Valūtas fonds (turpmāk tekstā – SVF) tika dibināta ANO starptautiskajā valūtas finanšu konferencē, kas norisinājās no 1. līdz 22. jūlijam 1944. gadā Bretonvudā (ASV), kad 45 valstu pārstāvji vienojās par ekonomiskās sadarbības sistēmas izveidošanu. Konference pieņēma statūtus, kuri stājās spēkā 1945. gada 27. decembrī.
Valūtas fonda dibināšanas mērķi bija izvairīties no cēloņiem, kas radīja 30. gadu pasaules ekonomisko krīzi, pēkšņām un neprognozējām valūtas svārstībām. SVF darbība ir vērsta uz finanšu sistēmas stabilitāti, tādēļ fonds ir nevis kreditējoša, bet vairāk uzraudzības institūcija. Organizācija seko, lai dalībvalstis izstrādātu un ievērotu noteiktu „uzvedības kodeksu”. Tā principā atļauj brīvu valūtas maiņu, paplašina starptautisko tirdzniecību, paredz pienākumu informēt par izmaiņām finansu un monetārajā politikā, kas varētu atstāt ietekmi uz citām valstīm, pēc iespējas pielāgot šos principus SVF prasībām. Atšķirībā no Pasaules Bankas, kas kredītus piešķir tikai nabadzīgajām valstīm, SVF kreditē arī attīstītās valstis. Fonda kredīti tiek piešķirti ar nosacījumu, ka valstis veiks atbilstošas ekonomiskās reformas makroekonomisko problēmu novēršanai. SVF neietekmē dalībvalstu ekonomisko politiku. Fonda rīcībā nav mehānisma, kas piespiestu valsti ierobežot izdevumus kādai noteiktai rūpniecības nozarei. …