ANO ir dibināta 1945. gada 24. oktobrī, stājoties spēkā 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko konferences dalībvalstu parakstītajai ANO Hartai.
Tā apvieno 191 locekļvalstis.
ANO galvenā mītne atrodas Ņujorkā.
ANO galvenā lēmējinstitūcija – Ģenerālā asambleja, ANO ģenerālsekretārs – Kofi Annans
Latvija iestājās ANO 1991. gada 17. septembrī
ANO vēsture.
ANO ir vislielākā starptautiskā organizācija pasaulē. Tās darbības pamatus izstrādāja antihitleriskās koalīcijas četras vadošās valstis: ASV, Ķīna, Lielbritānija un PSRS – Vašingtonas priekšpilsētā Dambārtonoksā (Dumberton Oaks) 1944. gadā no 21. septembra līdz 7. oktobrim. Galīgais lēmums par apmēram 50 nāciju konferences sasaukšanu un organizācijas izveidošanu uz Dambāronoksā izstrādāto principu pamata tika pieņemts trīs lielvalstu Krimas (Jaltas) konferencē 1945. gada 11. februārī, kur piedalījās Čērčils, Rūzvelts un Staļins.
Divus mēnešus pēc Jaltas vienošanās Vašingtonā tika izveidota 44 nāciju juristu komisija, kas izstrādāja organizācijas Statūtus un Starptautiskās tiesas Statūtus, kuri ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa.
ANO tika izveidota Sanfrancisko „Apvienoto Nāciju konferencē par starptautisko organizāciju”, kura sākās 1945. gada 25. aprīlī un kuras laikā tika pabeigts darbs pie Statūtiem, kas ietvēra arī Starptautiskās tiesas statūtus. 1945. gada 25. jūnijā Sanfrancisko 50 dibinātājvalstu pārstāvji vienbalsīgi parakstīja ANO no 111 pantiem sastāvošos Statūtus, kas ir universāls starptautisks līgums. 1945. gada 24. oktobrī ANO oficiāli sāka savu darbību. Statūti nosaka ANO organizācijas pamatprincipus, struktūru un darbības funkciju sadalījumu.
ANO galvenie darbības principi:
visu dalībvalstu suverēna vienlīdzība un tautu pašnoteikšanās;
Statūtos noteikto pienākumu godprātīga pildīšana;
strīdu izšķiršana mierīgiem līdzekļiem;
spēka un spēka draudu nelietošana pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti un politisko neatkarību;
neiejaukšanās valstu iekšējās lietās (izņemot piespiedu pasākumos);
kolektīvi piespiedu pasākumi pret agresoru.…
