Starptautisko organizāciju darbība un ietekme Nord Stream jautājumā

Secinājumi
Baltijas jūras reģiona starptautiskās organizācijas īpaši uzsver ekoloģiski tīras vides saglabāšanas nozīmi, kas nepārsteidz, jo Baltijas jūra ir šī reģiona galvenais resurss un vides aizsardzība šajā reģionā ir arī katras valsts nacionālā interese. Starptautiskās organizācijas šajā reģionā uzsver arī energoapgādes drošības un enerģijas efektīvas izlietošanas nozīmi, taču tikai retā no šīm organizācijām spēja aktīvi iesaistīties un ietekmēt Nord Stream projektu. Analizējot organizāciju aktivitāti, ietekmi, panākumus un motivāciju, kļuva skaidrs, ka visveiksmīgāk Nord Stream gadījumā darbojās Ziemeļu Padome un Ziemeļu Ministru padome, kas sekmīgi cīnījās par vides aizsardzības jautājumiem un spēja panākt izmaiņas sākotnējā gāzesvada maršrutā. Tas gan skaidrojams arī ar to, ka Ziemeļvalstu ekskluzīvā zona bija tiešā veidā skarta Nord Stream projektā. Šo valstu priekšstats par projektu tika skatīts caur valsts nevis reģiona skatupunkta.
Lai gan Baltijas Jūras Valstu Padome un Baltijas Jūras parlamentārā konference uzbūves ziņā ir līdzīgas organizācijas Ziemeļu Padomei un Ziemeļu Ministru Padomei, turklāt abu organizāciju pamatuzdevumos figurē vides aizsardzība un energoapgādes jautājumi, BJVP un BJPK ietekmes ziņā nespēja līdzināties ZP un ZMP. Kā daļēju izskaidrojumu tam var minēt to, ka BJVP un BJPK darbojās divas projektā ieinteresētas valstis- Vācija un Krievija, kas neveicināja organizāciju vienprātību izskatāmajos jautājumos.
Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru Padome, kurās ietilpa 3 Baltijas valstis ar sākotnēji gandrīz identisku nostāju Nord Stream jautājumā, izcēlās ar mazu aktivitāti un pavisam nelielu ietekmi. Pēc autoru domām, tas izskaidrojams ar to, ka dalībvalstis izvēlējās ietekmēt projektu caur citām, lielākām un ietekmīgākām organizācijām.
…