Starptautisko tiesību normu īstenošana

Jebkurai pasaules valstij ir jāievēro ANO Statūtu pamatprincipi, kaut arī tā nav ANO dalībvalsts. Praksē izveidojusies jauna valsts pašnoteikšanās rezultātā, nokļūst jau gatavā, stingri reglamentētā valstu starptautisko attiecību, tiesību, principu, normu, paražu un daudzpusēju liegumu imperatīvā sistēmā, kura ir vairākus gadsimtus veca. Jebkurai valstij arī vispārējos vilcienos ir jāievēro 1948. gada Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija arī tad ja šī valsts nav balsojusi par to ANO. Pretējā gadījumā starptautiskā sabiedrība var pielietot starptautiskas sankcijas pret šo valsti. Jaunizveidotajai valstij iespējams dispozitīvi izvēlēties, kādiem līgumiem pievienoties vai kādus jaunus līgumus slēgt ar citām valstīm tikai tajā starptautisko tiesību daļā, kurai nav imperatīva rakstura. Jebkurai valstij nav tiesību uz starptautisko humanitāro tiesību pārkāpšanu vai agresiju, pretējā gadījumā šāda valsts rīcība var tikt kvalificēta kā starptautisks noziegums, pat tad, ja šī valsts nav pievienojusies konkrētiem līgumiem. Starptautisko tiesību normām piemīt viss tiesību normai raksturīgais. To obligāto juridiski sasitošo raksturu sev ir atzinuši attiecīgi katrs starptautisko tiesību subjekts pēc savas brīvas gribas un starptautiskajās tiesībās ir arī otrs galvenais tiesību normai raksturīgākais elements, piespiedu līdzekļi tās ievērošanas nodrošināšanai, īpaši efektīvi tie ir mūsdienu modernajās starptautiskajās tiesībās. Protams, valsts nacionālajā tiesību sistēmā tie ir vienkāršāki, arī vienkāršāk pielietojami un līdz ar to arī efektīvāki. …