Statisko datu apstrāde

2. Empīriskie sadalījumi, to raksturlielumi

Ja ir jāiegūst informāciju par kādu objektu, piemērām, lauksaimniecības kultūru, jaunu medikamentu, datus par sastrēgumos pavadītiem laikiem, ir nepieciešams par šo objektu ievākt datus.
Katru objektu var raksturot ar vienu vai vairākām pazīmēm. Pētnieki parasti interesējas par tām pētāmā objekta pazīmēm, kurām ir raksturīga mainība jeb variācija. Pētījuma vai novērojuma rezultātā iegūtas pazīmes veido empīriskos datus.
Pētāmās pazīmes var būt kvalitatīvas vai kvantitatīvas.
Par kvalitatīvu sauc tādu pazīmi, kuru nevar izmērīt, bet kuru var tikai aprakstīt. Piemēram, krāsa, garša, nodarbošanās.
Par kvantitatīvu sauc pazīmi, kuru var izmērīt un raksturot ar skaitli. Piemēram, ražīgums, skaits, ienākumi.
Kvantitatīvajām pazīmēm iespējama diskrēta vai nepatraukta mainība. Pazīme ir diskrēta, ja tā peņiem noteiktas, parasti veselas vērtības (piemēram, bērnu skaits ģimenē). Pazīme ir nepārtraukta, ja tā var pieņemt jebkuru vērtību kādā slēgtā vai vaļējā skaitļu intervālā (piemēram, svars, ražība). [1;15.]

2.1. Variācijas rindas


…