Statistisko datu analīze un apstrāde

Statistika ir sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sociālo zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir datu kopums par kādu parādību vai procesu.
Termins „statistika” ir cēlies no latiņu vārda „status”, kas nozīmē „ noteikts lietu stāvoklis”. Statistikas īpatnība ir tā, ka statistiskie dati tiek apkopoti kvantitatīvā formā, tas nozīmē, ka statistika runā skaitļu valodā, atspoguļojot sabiedriskās parādības visā to daudzveidībā. Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī kvalitatīvas pārmaiņas attīstībās procesā.
Statistikas pētījuma objekts vienmēr ir masveida objekti un parādības, piemēram, visi valsts iedzīvotāji, ģimenes, valsts izglītības iestādes, kāda uzņēmuma strādnieki utt. Tātad statistikas pētījuma objekts ir kopa jeb kopums, ko veido kopas vienības jeb elementi (cilvēki, uzņēmumi utt.).

Statistikas termiņš trijās nozīmēs:

1.Vārds „statistika” nozīmē datu kopu. Pie tam, par statistiskiem datiem sauc datus, kas raksturo kādu vienveidīgo objektu kopu, kā, piemēram, dati par firmas preces realizāciju vai dati par kompānijas darbinieku darba algu, dati par importu/eksportu un tamlīdzīgus.
2.„Statistika” nozīme arī metožu kopumu, ar kuriem šī dati tiek pārveidoti. Nesakārtotus datu masīvus ir grūti uztvert, ar statistisko metožu palīdzību, tie kļūst uzskatāmāki un saprotamāki, līdz ar to noderīgāki tālākai analīzei.…