Secinājumi
1. Statuss ir lielisks sociālais izgudrojums, kas cilvēkiem dod iespēju labāk orientēties citam cita tiesībās un pienākumos.
2. Loma ir personības sociālā funkcija, pieņemtajām normām atbilstošs uzvedības veids, ko nosaka personības statuss, jeb pozīcija sabiedrībā.
3. Lomu izpilde ir radošs process, jo katrs indivīds interpretē savu lomu atbilstoši individuālajai izpratnei.
4. Jēdziens maska ir plašs un ietilpīgs, ar to apzīmē gan metinātāja sejas aizsargu vai ķirurga mutes un deguna aizsēju, gan kosmētisko procedūru sastāvdaļu, gan rituālos izmantotās maskas.
5. Uzliekot masku, mainot identitāti, cilvēks iegūst brīvību. Maskas uzlikšana saistās ar uzvedības maiņu, tādējādi cilvēks var izpaust savas slēptās vēlmes, problēmas.
Nobeigums
Mēs visi cenšamies citiem radīt „labu iespaidu” par sevi. Un tas ir normāli (nav taču mums jācenšas radīt „sliktu iespaidu”, vai ne?) Problēmas rodas tad, kad mēs sākam domāt, ka šī ārējā maska esam mēs paši, kad domājam, ka tā ir mūsu patiesā daba. Reizēm tiešām uzskatām, ka esam tie, par kuriem „cenšamies būt”! Tad, ir jāuzmanās, lai ārējā maska neapmāna arī mūs pašus, jo var izrādīties, ka aiz ārējā „stiprā un neatkarīgā cilvēka” imidža slēpjas „mazs bērniņš”, kuram ir vajadzīga citu uzmanība, iejūtība, sapratne, pažēlošana. „Maskas” saglabāšana reizēm ir ļoti darbietilpīgs process, kas paņem mūsu psihisko enerģiju (kā kosmētika, kuras uzlikšana prasa krietnu laiku, bet kura var tikt ātri sabojāta, piemēram, lietainu laika apstākļu rezultātā). Turklāt „maska” var apgrūtināt mūsu saskarsmi, jo otrs cilvēks izjūt, ka pūlamies būt tādi, kādi īstenībā neesam.
Rakstot šo darbu, nevarētu sacīt, ka tas radīja īpašas grūtības. Bija interesanti paveikt ko jaunu un radošu. Grūtības darba izpildē radīja vienīgi maskas izveide. Bija grūti šo savu domu par izvēlētajām lomām atveidot maskā.
…
