Katru reizi ņemot rokās kādu žurnālu, avīzi, vai ieslēdzot televizoru mes sastapāmies ar veselu masu dažādas informācijas. Un praktiski vienmēr mums pasniedz kādu ziņu, notikuma aprakstu vai problēmu tikai ar vienu vai dažiem atrisinājumiem, kas būtu izdevīgi kādam, ne vienmēr tas ir informācijas publikātors vai orators, pēc kādiem politiskiem, reliģiskiem vai citiem motīviem. Bieži vien, mums pat prātā neienāk, ka mēdz būt arī cits variants. Piemēram, stāstot par kāda cilvēka sasniegumiem, praktiski, mums nekad nerāda, ko viņš ir zaudējis sasniedzot to, cik tas viņam maksāja, stāstot par kaut kādu tropisku, saulainu valsts, mums nekad nerāda, ka arī tur mēdz būt lietus, stāstot par augsti attīstītam valstīm, nekad nepiemin, ka arī tur ir bezpajumtnieki, un šādu piemēru ir ļoti daudz. Mums vieglāk domāt tā, kā domā ”visi”, kā domā ”normālie”, plūst pa straumi un dzīvot kā dzīvo pārējie, nemēģinot mainīt savu dzīvi, savu attieksmi pret to, nemēģinot attīstīt savu personību kā individualitāti. Ja mums kaut ko pasniedz, un ja to pieņem visi, vai vairākums, tad pieņemts skaitīt, ka tas ir loģiski pareizi, un arī pašam jādara vai jādomā tā. Tas ir viens no lielākajiem stereotipiem pasaulē, cilvēka prātos un visi pārējie jau iziet no tā.…
