Katru dienu cilvēks saņem milzum daudz informācijas, saskaras ar apkārtējo pasauli, redz, dzird, kontaktējas, izzina un izdara secinājumus, bet, ja cilvēkam būtu jāiedziļinās un jāiepazīst katru personu, ar kuru kontaktējas dienas laikā, tas patērētu ļoti daudz laika un enerģijas, un tas šķistu nelietderīgi. Kāpēc gan to darīt, ja pastāv daudz vienkāršāks informācijas apstrādes veids? Nav jāpiepūlas pie katra cilvēka izzināšanas un iepazīšanas, ja pastāv mehānisms, kas automātiski izdala ienākošo informāciju un noformē to par jau gatavu viedokli un attieksmi. Šo mehānismu mēs pazīstam kā stereotipu jeb vienkāršotu priekšstatu par sociālo grupu un tās dalībniekiem.
Aizspriedumi nerodas vienas dienas laikā – to pirmsākumi ir meklējami tālākā pagātnē, proti, vēsturisku konfliktu, politisko un sociālo iemeslu un notikumu rezultātā. Latvijas sabiedrībā ir daudz stereotipu gan par Latvijas iedzīvotājiem, gan par ārzemniekiem – nereti dzirdētas frāzes: „Ko tad tie dumjie amerikāņi zina”, „Žīds ir un paliek žīds”, „Re! Čigāni! Uzmani somiņu, ka tik neapzog!” Šāda veida izteikumus biežāk dzirdam no vecāka gada gājuma ļaudīm. Iespējams tas ir tādēļ, ka viņi ir vairāk pieredzējuši un uzkrājuši lielāku pieredzi, bet varbūt tomēr tie ir stereotipi, kuri viņos ir ieaudzināti jau no bērnības un iesakņojušies dziļi zemapziņā, kas bez liekas domāšanas un situācijas novērtēšanas ļauj izteikt gan savu, gan sabiedrībā vispārpieņemtu viedokli. …
