Veicot šo projektu, izmantoju kvantitatīvo metodi – anketēšanu. Pētījumā tika iekļauti studenti no SZF – gan strādājošie, gan nestrādājošie. Respondentu atlasei tika izmantota ligzdu metode – no viena kursa tika nointervēti visi studenti. Šādu metodi izvēlējos, lai, ne tikai iegūtu informāciju par man interesējošo problemātiku, bet arī, lai noskaidrotu vispārējās tendences – cik studentu vispār strādā, vai tie ir vairāk maksas vai budžeta studenti.
Socioloģiskā pētījuma objekti – LLU SZF Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijā un Ārējo sakaru klātienes nodaļas II kursa studenti, intervēti pēc ligzdu principa.
Socioloģiskā pētījuma priekšmets – studentu izvēlē studiju laikā strādāt vai nestrādāt.
Socioloģiskā pētījuma mērķi – iegūt informāciju par strādājošiem un nestrādājošiem studentiem LLU SZF. Noskaidrot, kādi ir ietekmējošie faktori studiju laikā strādāt vai nestrādāt. Noskaidrot, kā mainās studiju kvalitāte strādājot.
Socioloģiskā pētījuma uzdevumi: 1. Izveidot anketu;
2. Apkopot iegūtos datus;
3. Izdarīt secinājumus.
Socioloģiskā pētījuma raksturs – kvantitatīvs, jo tiks noskaidrots, cik daudz studentu strādā un cik daudz studentu nestrādā. Kvalitatīvs, jo noskaidrosim tā ietekmējošos faktorus.
Hipotēze – vairāk strādā maksas nekā budžeta studenti.
Pašlaik SZF strādā tikai 38% studentu. Šāds rādītājs šķiet diezgan zems, tomēr, iespējams, ka zināmu novirzi rezultātos radījusi anketēšanas metode, jo intervijas notika pirms vai pēc lekcijām, kad, iespējams, daļa strādājošo studentu nebija universitātē. Tā kā pieļaujama zināma novirze, t.i.., studentu, kas strādā varētu būt nedaudz vairāk.
Starp strādājošiem studentiem ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, bet to būtiski ietekmē, ka fakultātē vīriešu ir mazāk nekā sieviešu.
Vērojama tendence, ka strādājošo studentu skaits strauji palielinās, sasniedzot 20 gadu vecumu.
Sākotnēji uzstādītā hipotēze, ka vairāk strādā maksas nevis budžeta studenti, pilnībā apstiprinājās, tomēr daudz studentu ir arī tādi, kas ir budžetā, bet strādā. Naudas pelnīšana mācībām, atšķirībā no gaidītā, izrādījās vismaznozīmīgākais iemesls strādāšanai. Pieļauju, ka tas tā tāpēc, ka iespējams dabūt studiju kredītu.
Tie studenti, kas nestrādā, to nedara tāpēc, ka uzskata, ka būtu grūti apvienot darbu ar studijām. Šie studenti vienkārši vēlas sevi pilnībā veltīt studijām. Mazāk nozīmīgs faktors ir nevēlēšanās strādāt. Sievietes retāk nekā vīrieši izvēlējušies šo iemeslu nestrādāšanai. Vīrieši retāk uzskata, ka nespēs apvienot darbu un studijas. Jaunāki cilvēki biežāk nestrādā, jo vēlas savu uzmanību veltīt mācībām.
Kā strādāšanas iemesli visbiežāk minēti vēlme būt patstāvīgam, iegūt darba pieredzi, kā arī materiālie apstākļi – nepieciešamība strādāt. Vīrieši retāk nekā sievietes strādā, jo vēlas iegūt papildus zināšanas, bet sievietes retāk uzskata, ka no mācībām brīvais laiks jāizmanto lietderīgi, vēlas iegūt darba pieredzi, lai pēc mācību beigšanas būtu nodrošināts darbs. Vienlīdz svarīgs iemesls kā sievietēm tā vīriešiem ir materiālie apstākļi. Jo jaunāks students, jo vairāk kā strādāšanas iemesls parādās būt patstāvīgam un materiālo apstākļu spiediens. Vecākiem studentiem aktuālāka ir vēlme iegūt papildus zināšanas.
Nestrādājošo studentu viedoklis diezgan atšķiras ar strādājošo studentu viedokli par to, kāpēc studenti strādā. Iemesls varētu būt pieredzes trūkums nestrādājošiem.
Ļoti grūti apvienot darbu ar studijām. Ir vērojama nozīmīgi lielāka sekmju un lekciju apmeklējumu samazināšanās. Tas var būt pamatots arī ar lielu vēlmi apliecināt sevi.…
